Tas viss ir mijiedarbīgi. Tu sajūties laimīgs tāpat vien, tad kādam pasmaidi uz ielas, viņam tas ir pirmais viņam veltītais "tāpat vien" smaids šonedēļ, un viņš ir laimīgs visu nedēļu. Pēc mēneša viņam ir labs garastāvoklis tāpat vien un ienāk prātā, ka tas ir jauki - uzsmaidīt kādam. Un viņš retrospektīvi ierauga šo sakarību, un nodomā, ka tas, vai cilvēce būtu laimīga, ir tieši atkarīgs no viņa attieksmes. Nezinu, vai atbildēju uz Tavu jautājumu. Droši vien smaidošā cilvēka lomā jānoliek ne-laimīgs cilvēks un jāizrisina sižets vēlreiz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai aizdomājos, kas notiek ar tiem, kas nav ne laimīgi, ne nelaimīgi. Laikam jau tikpat stipri kā tas, ko aprakstīji. Un vēl tā doma, ka laimei drīkst tikai pieskarties, ne paturēt, lai zinātu, kas tā ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā jau tāda veģetēšana. Būt dārzenim ir ērti un garlaicīgi ;) Nebūt dārzeninm prasa tikai nedaudz uzņēmības un iztēles. Viss lielais ir pirkstu galos, tikai jāpaņem un jāizdara. Man pagaidām neizdodas, bet es mēģinu atkal un atkal, kamēr vienreiz sanāks.

Laimei pieskarties, protams nevar, jo tas, kam Tu pieskaries, vienmēr ir pa pusei izdomāts. Turpretī laime ir pa īstam, tā ienāk iekšā tad, kad ienāk, un to veido sasummējušies daudzi mazi "urrā!", kas atskanējuši ar pietiekami īsu intervālu.

Tu tikko vaicāji, tad kā lai realizē to laimi kā pienākumu? Iemesls pateikt mazu "urrā" ir papilnam. Tikai jādomā, jādomā, un jāvēro, un jāpamana, un jāatskārš. Un jāsāk kaut ko darīt un radīt, bet tie jau būs lielie "urrā", un tiem jau ir citas nianses.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas ir veģetēšana? Nesapratu.
Man ir cita laimes definīcija, un tad tai var arī pieskarties. Tas, ko Tu apraksti, priekš manis ir prieks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir tā, ka nav nekā. Eksistence bez esences, kustības, noteiktības. Bet jā, interesanti par to Tavu definīciju. Prieks ir tas mazais "urrā", bet laime, kādu to aprakstīju, ir kā liela, plata līnija, kā josta, kas stingri un mierīgi apvijas ap vidukli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nu būšana laimīgam vai nelaimīgam jau nenozīmē, ka ir nekā, absolūti nē.
Laime ir tāda liela, stipri dedzinoša sajūta, kad tu pazaudē kontroli pār savām sajūtām un ķermenisko zemes pievilkšanas spēku. Gan ne gluži par fizioloģiskiem procesiem runāju. Laime ir tad, kad tu negaidīti dabū atbildi uz savu kāpēc, to kāpēc tu esi šeit, un šī atbilde liek tev skaļi kliegt, cik stipri un labi tas ir. Bet tomēr tagad vienlaikus arī vairs nedomāju, ka tas ir viss. Definīcija under contruction.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šo es saucu par atklāsmi vai apskaidrību, vai atvēršanos :)

(Reply to this) (Parent)