|
Jun. 20th, 2007|04:02 pm |
Tā jau tāda veģetēšana. Būt dārzenim ir ērti un garlaicīgi ;) Nebūt dārzeninm prasa tikai nedaudz uzņēmības un iztēles. Viss lielais ir pirkstu galos, tikai jāpaņem un jāizdara. Man pagaidām neizdodas, bet es mēģinu atkal un atkal, kamēr vienreiz sanāks.
Laimei pieskarties, protams nevar, jo tas, kam Tu pieskaries, vienmēr ir pa pusei izdomāts. Turpretī laime ir pa īstam, tā ienāk iekšā tad, kad ienāk, un to veido sasummējušies daudzi mazi "urrā!", kas atskanējuši ar pietiekami īsu intervālu.
Tu tikko vaicāji, tad kā lai realizē to laimi kā pienākumu? Iemesls pateikt mazu "urrā" ir papilnam. Tikai jādomā, jādomā, un jāvēro, un jāpamana, un jāatskārš. Un jāsāk kaut ko darīt un radīt, bet tie jau būs lielie "urrā", un tiem jau ir citas nianses. |
|