daudzo laimiigo sunju pilseeta barselona manii
viesh zalju skaudiibu. burtiski zalju. par to, ka no miljons
balkoninjiem uz mani skataas palmas un visaadi citaadi koshumaugi,
kurus pie mums tikai siltumniicaa var tureet.
tad veel es shoriit vecaas ostas promenaadee uz pagjiraam beidzot
iemaaciijos braukt ar velosipeedu. labaak veelaak nekaa nekad, kaa sak.
twoflower jaatver veloskola "brugjis" (jaa, tikai uz
brugja tiekot, man taa lieta aizgaaja). tagad vareeshu lepni teikt, ka braucu slikti, nevis nebraucu nemaz :)
vakaraa pavisam nejaushi traapiijaam uz
la pedrera
atveerto durvju dienu. uz jumta terases joprojaam meetaajas gabalinjsh
manas sirds. un parc güell saimnieks-kakjis ir pasveicinaats no visiem,
kuri nodeva sveicienus.
ko veel lai taadu uzraksta, kameer telefons
lamaajas laadeejas blakus stuuriitii? vai to, ka jau riitvakar saakas atpakaljceljsh uz etnisko dzimteni?
aa, kursh ies uz igiju? ejam kopaa?