labi man gāja.

uz depešu koncertu paspēju ļoti laicīgi. nu labi, samērā laicīgi, ja ņem vērā to, ka izsludinātajā koncerta sākumbrīdī tikko izkūlos no lidostas, kas no pilsētas atrodas stundas brauciena attālumā. bet flicka pie auto stūres ir nevaldāma un zibensātra :) vienvārdsakot, redzēju pat iesildītājus, tos slavenos muse. skaņa viņiem laba, vokāls ok, šādi tādi skaņu efekti forši, bungām kardāns pretīgs, kopiespaids tā ne sevišķi. tak jau gaumes jautājums.
uz pašiem depešiem es viltīgi pielavījos pie parastajiem mirstīgajiem atvēlētās zonas pašas priekšas gandrīz viducīša. tur tā kapitālistu tehnika vispār smalka, ar dubultsētiņu norobežot "īsto" fanu zonu pie skatuves, un biļetes uz turieni pārdot par "īstiem" faniem paredzētām naudiņām (citreiz zināšu). bet pie sētiņas no mirstīgo puses ar nebij sūdīgi - no turienes bija labi saredzama skatuve, tieši priekšā arī lielais ekrāns, pa to viduci starp sētiņām staigāja tehniskais personāls ar visādiem interesantiem verķiem lielās kastēs, sjukskötpersonalen pārnēsāja noģībušos, pārvietojās tv ļauži ar iespaidīgu izmēru kamerām un security džeki vispirms pienesa ūdeni lielās papīra glāzēs un izsniedza staipīgajām rociņām un pēc tam vienkārši deva padzerties no savām pudelēm un pret beigām vispār paši lēja mutēs padzerties kārotājiem. arī man. vienvārdsakot papildus izklaides elementi bija nodrošināti. turklāt stadionā nebija aizliegts ienest fočikus un savus dzērienus (pļa, ka es to būtu zinājs! tā i, ka rīgas koncertrīkotāju drakoniskie noteikumi ir iesēdušies paurī tā pa stingro!). publikas vidējais vecums, man par lielu pārsteigumu, bija krietni virs manējā (un manējais jau ir daudz). lūk, ko dod uzaugšana kapitālismā. un atšķirībā no rīgas koncerta publikas, šeit dziesmas atpazina pēc pirmajiem akordiem, nevis pirmajiem vārdiem vai vispār piedziedājuma. dabistiski. bet just can't get enough vienalga nedabūja. imho negodīgi.
par pašu koncertu neko sakarīgu pastāstīt nevaru, pārāk jau nu forši bija. briesmīgi smeldzošās kājas, uz kurām pat lāga nostāvēt nevarēju, aizmirsās diezgan drīz (tas varētu būt labs kaifiņa rādītājs). vispār šajā sakarā man ir kāda mācība - 2 lielkoncerti 2 dienās pēc kārtas nav laba doma, jo tai otrajā dienā būs jālēkā/jāšeiko uz tām pašām vakardienas tulznām. tās tur būs arī tad, ja speciāli ceļojumam tiks izvēlētas gadu gaitā pārbaudītas zandales, kas nekad nav berzušas kājas. vēl nekad.
šī koncerta setliste bij krietni citāda nekā rīgā (un šķiet ka arī īsāka), un es biju pamatīgā šokā par to, ka uz otro encore viņi nemaz neiznāca. labi, tagad paskatoties setlistu sarakstā, tapa skaidrs, ka tas nemaz nebija paredzēts. bet noguris smaids līdz ausīm vienalga rotāja manu purniņu, dodoties ārā no stadiona.

nure, tik daudz par depešiem.

zīmīgi arī tas, ka pēc rīgas koncerta martā es gāju dzert balzāmu pie nfoworm, un šoreiz to pašu pie flickas un viņas dzīvesbiedra. uz gobish izreklamēto āfterpārtiju kgb klubā gan vairs nebija spēka doties nevienam no mums, tik vien kā ievelties mašīnā un no mašīnas aizklinkāt līdz dzīvoklim (kurš turklāt atrodas pašā pilsētas centrā, på sveavägen!). vispār tas ir tik brīnišķīgi - braukt ciemos pie draugiem uz ārzemēm. visas sadzīviskās ērtības, nekādu lieku praktiskas dabas kreņķu. un draugi ar auto tādās pilsētās, kurās parasti mirstīgie latviešu tūristi pārvietojas ar metro un pilsētu no virszemes redz tikai atsevišķos punktos, vispār ir kaut kas neaprakstāmi lielisks. paldies jums.

nākamajā dienā, kamēr maniem viesmīlīgajiem namamātei un namatēvam pienācās doties uz sapulci darbā (sestdienas dienā, briesmu lietas), es lēnā garā pastaigājos pa smaržīgo liepu aleju på narvavägen, piesēdu vairākos plāniņos ('plan' zviedriski ir laukums) un tirdziņos (arī 'torg' zviedriski ir laukums), nopirku saulesbrilles un šalli, pasēdēju på djurgården, nopromenēju pa strandvägen - gar ūdeņiem, gar laiviņām un laivām un visādām peldošām uzpariktēm, pamanījos arī izvadīt aģitācijas braucienā sociāldemokrātu partijas aģitācijas kuģīti un uz braucēju veselību iedzert glāzi šampanieša, kā arī noklausīties nelielu postorkestern priekšnesumu šajā sakarā. nujā, arī tai dīķa malā šoruden gaidāmas vēlēšanas. haha.

vakarā futbolu, maču par trešo vietu skatoties, liels pārsteigums mums visiem bija tas, ka zviedru televīzija parāda pašu spēles sākumu - himnas nodzied, izklīst pa laukumu, nu tik sāksies - un tad rāda 15 minūtes garu ziņu izlaidumu (turklāt par pilnīgi neko). un translāciju atsāk no mača 15tās minūtes, nelieši. pat ierakstīt nevīžo. toties pēc mača vēl kādu stundu bariņš ekspertu zīmē shēmiņas, apspriež aizvadīto maču un zviedrijas izlases sniegumu šajā čempī visos sīkumos (galīg ne pa tēmu, sen taču izstājušies, ko tur vēl ķidāt).

starp citu, visu stoķenē pavadīto laiku nevienu zviedru naudiņu i ne rokā nepaņēmu. buržujiene kapitāliste, tik vien kā plastmasas gabaliņš ķešā. bet vispār smieklīgi. man ir tāda precīzi 6 gadus veca psīcholoģiskā trauma par zviedriju un visa electron kartēm. toreiz caurbraucot zviedriju pa ceļam uz skieni un bergenu, gribēju benzīntankā nopirkt kaut kādu burgeri vai sendviču, tak man paziņoja, ka tādas visa electron mēs lūk nepieņemam. kopš tā laika es vienmēr visur, kur zviedrijā kaut ko pērku/maksāju, uzdodu jautājumu na zasipku "tar ni såna här visa electron kort?" (priņimajeķe ļi vi von takije kartočki?) un novicinu savu plastmasas gabaliņu gaisā. un šoreiz apkalpojošais personāls dalījās divās glītās grupiņās - tie, kas ieraudzījuši ārzemju karti, pārgāja uz angļu valodu (es gan spītējos un turpināju runāt zviedriski, un viņiem plāniņu sarunāties ar mani angliski nācās atmest), un tie, kas pēc draudzīga dialoga skaidrā zviedru valodā visbeidzot paskatījās uz karti un pajautāja "den här är inte svensk, va?" (eto že ņe švedskoje, pravda?). vienvārdsakot, zviedriski es vēl protu.

turpinot šo sāpīgo tēmu - šodien braucot no rīgas laukā uz šoseju, mikriņā tieši pie šofera stāvēja divi itāļu mīlnieku paskata džekiņi, kas skaļi pļāpāja zviedriski. kad man bija jākāpj ārā, lai tiktu pie šofera pateikt "pie jūrmalas caurlaidēm lūdzu pieturiet", es šos divus šķērslīšus pašķīru nevis tur ar kādu "excuse me" bet ar skaidru "ursäkta". mikriņa bremzēšanas laikā viņi paspēja atgūties no mēmā pārsteiguma, iztaujāt mani par to, kur es tik labi esmu iemācījusies zviedriski runāt un pašausmināties par to, ka esmu viņus visu ceļu izspiegojusi. nujā, viņi runāja par meitenēm un futbolu :)

liels un spīdīgs žetons un saldējums no manis tiem, kas šo ir izlasījuši līdz galam. saldējumu var saņemt, atbraucot pie manis ciemos. teiksim līdz 1.septembrim.