ja jūs gadījumā gribējāt zināt, cik tieši ohujenns festivāls ir le guess who te londonā dzīvojošie saka, ai nu pastījos to lainapu, mums jau te visi tāpat atbrauc ar koncertiem grupu un mākslinieku koncerti, tas, protams, ir forši, bet tā ir varbūt puse festivāla un tad ir visādi one-off dueti, tipa mikimausis brakstons un gregs fokss (godīgi nokavējām) un čipendeils un fokss (joooopt, milžu saruna uz diviem bungu komplektiem) un džastins brōdriks b2b ar goth trad industriālā diskotēka, un bags ar japāņu operdziedātāju, un tad vēl piemēram bjorka uzspēlē pilnīgi nekur neizziņotu djsetu vismazākajā zālītē un tad ir official festival hangout neprātīgi brīnišķā sietspiedes darbnīcā, kur piemēram moor mother sava jaunā albuma launča dienā uzdžemo ar čipendeilu un džeimiju brānču, tur notiek pārsteidzoši intīmas intervijas (kolosāls intervētājs, starp citu, tāds vācu čalītis, kurš kikstārterī ir atbildīgs par mūzikas nodaļu, whatever that means), un tur čipendeils piemēram padrukā sietspiedē turpat uz vietas uzblieztu dizainu (sietus saimnieks mērkaķa ātrumā sataisa un izeksponē, kamēr čipendeilam intervija turpat blakus) un runājot par saimnieku, ho ho ho, vārds pa vārdam, viņš ir ir divtūkstošo sākumā draudzējies ar meiteni no ventspils un bijis pēdējos divos tabūnos, kur es, starp citu, drukāju savā super low level diy sietspiedē tabūna logo uz jebkā, ko apmeklētāji atnesa, pašā pilskalna viducī, pasaule ir tik maza un šaušalīgi mīļa
|