Robertas Taisnīgās ilūzijas. otrā varianta nosaukumu neatceros, bet esmu diezgan droša, ka tajā reizē kad par šo nošokējos, bibliotēkā bija vēl vismaz viena grāmata tieši šādā pat situācijā, es cītīgi pārskatīju paņemto grāmatu kaudzīti un salīdzināju ar plauktā esošajām, neesmu droša, ka tā bija Maknota. diemžēl citus Kontineta autorus esmu lasījusi ne-sistemātiski, bet kad es par šo žēlojos savai tantei, viņa arī nosauca kādu autori kam tā bija, jo viņa Kontinenta grāmatas ēd kā končas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, sapratu. Tas ir gadījums, kad pirmo reizi grāmatu izdevusi cita izdevniecība (parasti tas bija deviņdesmitajos), pēc tam autoru pārņem Kontinents/Zvaigzne. Kad jauna grāmata aizkavējas, tad paņem kādu no vecajiem darbiem (autortiesībām tiešām ir derīguma termiņš, pēc tam jāpērk no jauna). Tad parasti ir lētāk/prātīgāk iedot darbu tulkot savējiem, nevis meklēt rokā pirmo tulkotāju, it īpaši, ja tas iepriekšējais tulkojums nav bijis izcils. Un apsvērums arī tāds, ka pa to laiku jau izaugusi jauna paaudze, ir parādījušies jauni lasītāji, kas veco variantu nav redzējuši.

(Reply to this) (Parent)