par tiem vilcienu utml stāstiem runājot, man arī viens uznira atmiņā sirke&oktobris brauca tai slavenajā jūkeja tūrē, kura nenotika, bet mazliet tomēr notika, un pēc visiem neparedzēti īsajiem, bet totāli krāšņajiem piedzīvojumiem bijām tikuši jau līdz burtiski pēdējiem metriem, kuros atlicis tikai nokļūt mājās no prāgas vilciens prāga – varšava, bars ar uzdzīvniekiem, sarunas ar inspektoriem un konduktoriem katram savā valodā, "jūs mums jau izrakstījāt kvīti par pīpēšanu kupejā? tātad par pīpēšanu kupejā ir samaksāts uz visu braucienu", un vienā brīdī arī "dārgie uzdzīvnieki, šis vagons iet uz krakovu, nevis varšavu, pārkāpiet citā kādā no nākamajām pieturām" īstajā vagonā uzdzīvnieku bars meklē sev jaunu kupeju starp visām jau pilnajām un atrod tādu, kurā sēž viena pati neliela auguma brunete lielām acīm, stipri glīta jz. kosmo, always a sucker for a pretty girl, nav gatavs spert ne soli tālāk, tukšas kupejas arī neviens pakaļ nemet, un uzdzīvnieku bars ievācas pie stipri glītās nelielā auguma brunetes lielām acīm vārds pa vārdam, meitene ir māksliniece, amerikāniete ar poļu saknēm (ir deviņdesmito beigas, un sakņu apciemošana austrumeiropā sit augstu vilni) un dodas uz krakovu īsā vizītē "krakovu, dārling? tad tev jāpārkāpj citā vagonā!" te mana atmiņa pārtrūkst (uzdzīvniecība un tās blakusparādības, miegs utml, un galu galā tas bija pirms astoņpadsmit gadiem) nākamais kadrs – ir rīts, mēs visi tādi samiegojušies izkāpjam uz perona varšavas dzelzceļa stacijā visa tāda samiegojusies izkāpj arī stipri glītā amerikāņu brunete lielām acīm vaicāta, kā nu dosies uz krakovu, viņa atteic, ka nav vairs laika, jālido mājās
|