runas par manu skrējēja nāvi ir pāragras
beidzot ieskrēju atpakaļ 10 km stundā
uz vanšu tilta apdzinu velosipēdistu
pīpējošu, bet tomēr velosipēdistu

vienīgais, kas mani šādā laikā iepriecina, ir tas, ka jau var skriet tārpiņkostīmā
( bet kaķīši tikmēr salst )

tā kā šokvīkend virpa mani nelaidīs braukt ārā no rīgas tā patālāk uz visām dienām, bet svētdienu sola siltu un lai tik pamēģina arī nepiegādāt siltu,
varbūt jūs kāds arī esat rīgā un gribat vienu nelielu dārziņballīti?
kulturāli, pa dienu, ne līdz rītam.