tie, kuri aprūpē dzīvniekus, mūždien dabū i pa kodienam, i skrāpējienam. a domājat, ar augiem nav tāpat? šovakar noslaucīju lapas koļučijam. koļučijs ir kupls kaut kas, ko identificēju kā juku, tātad juka manā augumā, un viņam lapu malās ir dzelksnīši. tā kā spoļu slīpēšana* tomēr izrādījās vērienīgāka, nekā plānots, koļučiju gribi negribi nācās slaucīt, un labi, ka tā. pie viena arī līdzatnestais putekļu mantojums ir nost, un koļučijs var uzelpot. un ja viņš zinātu, ka es ļoti labi zinu, cik neganti garšīgi ir jukas gumi, viņš nemaz man tā neskrāpētu rokas.


* beidzot esam nonākuši pie konceptuālas vienošanās par spoļu apstrādi, jahtu laka it is. un atvediet taču kāds uz šejieni andri, kurš ēd keksu!

tāks, šitādos kostīmos ir jāuzstājas mario bros duetam čipsītim un dullajam!
( brīdinu, cannot be unseen, un paredzēts vidēji stipriem nerviem )
nu un ar šo tad arī darbadienu noslēdzam, paldies, dārgie klausītāji, ar jums studijā bija ištaras vārti.
do novih ffstreč!

investment in a single, legally and eternally-contracted person
http://www.bbc.co.uk/news/magazine-14248803

ahh dzīvē viss notiek ļoti labi un pareizi.
pirms pāris mēnešiem rakstīju, ka mums viena ģimene pilnā sastāvā atnesa lielu un neganti skaistu fikusu trikoloru. es tos divus mēnešus uz viņu skatījos un priecājos un klusībā iztēlojos, kā viņš izskatītos manās mājās. šonedēļ viņš atrada jaunas mājas, turklāt ļoti, ļoti labas, turpat rajonā un pie ārkārtīgi jaukas jaunas sievietes, kura arī cenšas apzaļumot pagalmu, šķirot atkritumus un glābt pasauli. protams, man bija mazliet žēl, ka viņš aiziet.
un tad šodien lielajā depo mani gaidīja mans trikolors. viņi tur dažus tādus ir ne ta pārmēslojuši, ne ta kādā citā veidā viņiem dažas lapas apsvilinājuši, un izpārdod par diviem latiem podā, turklāt podā ir kādi četri fikuskāti. un pašiem slinkums tās dažas lapas nošķīt nost, sušķi tādi.
atvedu mājās, noliku guļamistabā, noņēmu trīs apsvilinātās lapas un domāju, ka mums būs ļoti laba kopdzīve.