biju jau tā kā piemirsusi, ka cibā izteiktas vēlēšanās piepildās. šādas vēlēšanās, kā izrādās, piekrāmē somu ar grāmatām, ne tikai visu pilno chronicles of amber (wiiiii!), bet arī pračetu par kaķiem (ir taču vēl kāds nelasīts pračets, cik patīkami), vienu kraitona gabalu par mūsu rītdienu varbūt rīt, varbūt pēc gada, kā arī vienu no tiem diviem čārlziem strosiem, kas man jau pāris gadus stāvēja no gibsona viljama rekomendācijām pierakstīti telefonā, ja nu gadās iegriezties kādā civilizētā grāmatveikalā un nesaprast, ko nu ņemt.
par gibsonu un strosu runājot, jūs, kas esat lasījuši abus, tagad lūdzu lieciet galdā kārtis un stāstiet, kuru pirmo un kurš vairāk prēja. jo man te pienāk tādas ziņas, ka ja vispirms lasa strosu un tikai tad gibsonu, tad pat neiromanceris neieprien kā nākas. un tas ir aizdomīgi, ļoti aizdomīgi. no otras puses, ir jau nu ar jābūt baigākajam gribasspēkam vai neiespējamai sakritībai, lai jau 10 gadus neizlasītu neiromanceri.

kā reiz solīts:
( cojs mūžam dzīvs mūsu sirdīs )

never ceases to amaze
nēnu ir jau labi, ka bērni paši pelna savu kabatasnaudiņu, bet srsly, kāds no jums gribētu kāzu jubilejā saņemt šādu kartiņu?

a ir tādi kaķi veģetārieši?
pēc tā, kā rita iepirkumu maisā pirmajiem klūp virsū salātiem un rozmarīnam, ne ar ausi neklapējot par cūķi un desu, rodas aizdomīgas aizdomas.