zaķīši, tie ir beli!

ēe! gribu modinātāju, kurš no rīta cep desiņu! modinātāju gribu nevis šādu tādu pīkstuli ar elektrošoku, bet ar desiņu! de-si-ņu!!
/sitkājpretgrīd, sitgalvpretsiengribmašin/

lūk, par tu/jūs tēmu runājot,

zviedru valodā 'jūs' formu vienskaitlī vispār nelieto, nu moš karali var uzrunāt uz 'jūs' (bet nedara). a jūs zinājāt, ka angļu valodā 'tu' ir atmiris vispār un 'you' ir 'jūs'? vienīgi dievu uzrunā uz 'tu'. thee, thou, thine utt. man kā īstenam tanka iemītniekam bija tāds miglains priekšstats, ka ir otrādi.

vakarnakt dabūju nelielu bābeles bābelītes kultūršociņu. kompānija mums bija raiba un runāja latviski, angliski un zviedriski. īpaši man patika hanna, kura arvien vairāk savā inglišā iesprauž latviešu vārdus, bet vai nu bez galotnēm, vai locījumā, kurš nav nominatīvs. un vienīgais vārds kā nosaukt segu viņas vokabulārijā ir 'deķīts'.

bet es, bet es... sajutu kā strauji uzkarst kreisā smadzeņu puslode, kad jāpārslēdzas uz zviedru valodu. komplimenti par izrunu, protams, bira kā no kornukōpijas, bet nu jopcik, salikts sakārtots teikums man vairs nenāk viegli.

vārdsakot tā, hereby svinīgi apsolos - tiklīdz būs nodots tulkojums, tā ķešos pie mikaēla niemi svålhålet lasīšanas. drošvien ar vārdnīcu pa rokai, es vairs neticu savām zināšanām.

un kurš nāks tagadiņ ar mani kebabu ēst ar plato ē?

lūk, tā es šodien arī jūtos.