jo tālāk jo trakāk. man ir jauns un nebijis džentlmeņa komplekts - aptuveni 30 stundas un 76 lappuses. šoreiz pat es vairs sev neticu. es vispār domāju, ka visam ir savas robežas, arī manai izlaidībai un saraušanas spējām. un šoreiz tā robeža varētu beidzot būt sasniegta. ieziepēt striķi un pa taisno uz upi nošauties.

ja pēc 9 stundām strādāšanas trešdaļa darba apjoma ir gatava, tad tīri aritmētiski vajadzētu varēt paspēt, ne? tikai uzmanības noturība, svoločs, krītas ģeometriskā progresijā.

un jau kuro reizi es sev apsolu, ka. nekad. vairs. tā. nedarīšu. ha.

ja kas, man ir atkāpšanās ceļš, rezerves variants, plāns b, whatever you wanna call it. nav diezko ērts, bet labi, ka vispār ir. žēl tikai, ka ne visā. tikai darbā.

frendliste šodien dalās divos grupējumos - tie, kas bija vakar uz bg, un tie, kas škrobīgi, jo nebija. toties mans kaimiņš pārbrauca no rīgas un teica, ka ir vakar bijis uz p.o.box depo.