vēl mazliet par to, ko es nesaprotu. par rumpīšiem.

ir tādas sievietes, kas mūždien izmet piezīmes no sērijas "tu taču esi tik tieva". mind you, tieši tieva, nevis tur smuka, gudra vai vēl kaut kāda. parasti viņas tīri formāli ir mazliet vecākas un vai nu apaļīgākas, vai nu vienkārši ar citādu ķermeņa uzbūvi, salīdzinot ar to, kam velta šos vārdus. vai arī švakāk prot ģērbties. kaut gan tajos laikos, kad es dziedāju korī, viena no "mana gadugājuma" altu meitenēm mani tā drusku skaudīgi sauca par tievo cīsiņu, kaut gan manuprāt viņas auguma proporcijas ir kudiš veiksmīgākas par manējām. es neesmu ne īpaši tieva, ne īpaši resna, abzalūta viduvējība gan garumā gan platumā, bet ar diezgan nesamērīgām detaļām. tieši tāpēc nācās stipri valdīties, lai nesāktu zviegt, kad šodien veikalā pērkot vistiņu želejiņā un iesaistoties dialogā ar sieviņu aiz letes, viņa man teica "nu jums jau figūra ideāla". tam bija kaut kāda saistība ar sievieti, kas pie viņas pērkot vistiņu želejiņā katru dienu, un vispār torčījot uz diētas, esot nometusi 16 kg.

bet visvairāk man ir bail no tā, ka ar gadiem es, pati nemanot, varētu sākt darīt tāpat.

ahoi, krosavčegi! zgaizdulītez! (smejmoon drīkst aizgriezties)



(zagu pie mazheks)

kaut kāds jūlijs, ziniet. saule spīd virsū tā ka acis jāmiedz ciet, astruda džilbertu uzdzied tā ka gribas uzvilkt kleitu un kurpes un matus mezglā saspraust un dejot, un vispār tāda jutekliska noskaņa, nudien liekas - iziešu ārā, un tur jūlijs. un augusts. un mežsarga dēls.