stundu zvaigājām ar somiem par jociņiem iekš cockney english, un stāstījām anekdotes par basistiem. būs vien jātaisa krekliņš ar uzrakstu "what d'you play? the bass? so sad." tas ir šausmīgi rēcīgs joks, kādreiz noteikti pastāstīšu :)

pukstlentē ievērots jociņš -


-Kas ir tavs mīļākais klubs?
-Roxy!!!:DD
-Es domāju- futbola...
:DDD

bet vispār tajā pārgurušajā laika sprīdī, kas ir pēcpasākums un pirmsizgulēšanās, es pārvēršos par kaut kādu izcili nesakarīgi funkcionējošu uzparikti. nemaz nerunājot par tādu žanra klasiku kā sparīgi aizsoļot uz kādu telpu un tur apstāties un ilgi domāt 'ko nez man te vajadzēja', pavisam normāli ir gatavojoties padzerties no piemēram kokakolas pudeles un saprotot, ka abas rokas būs aizņemtas - viena turēs korķīti un otra cels pudeli pie mutes - to priekšmetu, kas tajā brīdī ir rokā, iekost zobos, lai paturētu, kamēr rokas aizņemtas.

varbūt tā ir senilitātes pirmsgarša?..

pirms kāda piecpadsmitā un pēdējā mēģinājuma pamosties redzēju īsiņu sapnīti. ( šitādu: )

ar mani nav viegli būt draugos, bet ienaidnieks es esmu labs.

(c) ex_silentio (nezinu vai pats, vai citējis, bet kur izlasīju, tur izlasīju)