bet vispār tajā pārgurušajā laika sprīdī, kas ir pēcpasākums un pirmsizgulēšanās, es pārvēršos par kaut kādu izcili nesakarīgi funkcionējošu uzparikti. nemaz nerunājot par tādu žanra klasiku kā sparīgi aizsoļot uz kādu telpu un tur apstāties un ilgi domāt 'ko nez man te vajadzēja', pavisam normāli ir gatavojoties padzerties no piemēram kokakolas pudeles un saprotot, ka abas rokas būs aizņemtas - viena turēs korķīti un otra cels pudeli pie mutes - to priekšmetu, kas tajā brīdī ir rokā, iekost zobos, lai paturētu, kamēr rokas aizņemtas.

varbūt tā ir senilitātes pirmsgarša?..