atkal jau girlie stuff mani nodarbina. impulsīvā replika pie jukums_trakums (nemulstiet, mēs abas esam jaunkundzes, neskatoties uz jūzerneimu galotnēm, hehe) pamudināja uz tehniski-lingvistiski-antropoloģiska rakstura pārdomām. normāli ir pieņemts pievērst uzmanību tam, ka "iznācis" ir piemēram jaunais depešu albūms, vai jaunais vindovz čiken vai nīdfōrspīd, vai jaunais iksbokss, vai kāds verķis, tūlis vai gadžets. un sekot jaunumiem un notikumiem specializētajā literatūrā. pēc tradicionālā dzimumu lomu iedalījuma tam visam pienākas būt puiku uzmanības lokā. nure, tātad meitenes savukārt spriež par to, ka redz bodīšopa paspārnē "iznācis" jauns rumpjsviests. principā tāds pats gadžets vien ir.

ehh, stereo-tipi. dual everything.

bet protams, dzīvē viss ir savādāk, kā sak :)

cibā piedzīvojumus apstāstot un atmiņās daloties, kaut kā neērti lietot personvārdus. vismaz man. paziņot, ka lūk vakar mēs ar jāni forši piedzērāmies, šķiet kaut kā nejēdzīgi. bet ja šis jānis ir piemēram pzrk, tad jau cita aršana. turklāt tā ērti iespējams piesaukt arī padzēsušos cibiņus, tas nekas, ka strīpa pāri (hm, jā, tas jānis tikpat labi varētu būt arī piemēram prtg). cibā uz mirkli - cibā uz mūžiem :)

tas viss prasās pēc stāstiņa, kā mēs ar jukums_trakums jaunības dienās skolu bastojām.

( divas manas mīļākās epizodes )