ja kāds iet uz kanādas filmu dienām, uz saddest music in the world, palūkojiet, kas tulko, un kā. imo, diezgan augstu jāpalecas, lai pārspļautu manu tulkojumu arsenālā.

un laikam tikai man vienīgajai šķiet loģiski, ka uz filmas tulkošanu aicina tulku, kurš šo konkrēto filmu jau ir tulkojis (kādā citā festā, piemēram). mazāk darba pasaulē, nav otrreiz jāizgudro velosipēds. turklāt man tai dziesmai bija superīgs atdzejojums.

nuvaizinies, last.fm kaimiņrādžiņš rūpīgi atspēlē manu mp3 kolekciju. patīkami, odnako :)

( nupat bij tā )

jancīgi, jau otro dienu spogulī pretī skatās tāds šķelmīgs meitēns, stipri līdzīgs tam, par kuru norkoz pirms gadiem etak 8 teica "tik jauna, vēl neesi zaudējusi krāsas dzīvē". un tas neskatoties uz pastāvīgo nomāktību, uz visiem tiem akmeņu krāvumiem dvēselē, kas tikai krājas un krājas un spiež. lieki piebilst, ka krāsas arī spēcīgi pabalējušas. tāpēc jancīgi, ka acis (vai spogulis) tādas bildes rāda.

kHAN mani nelabvēlīgi ietekmē :)

bet tomēr mani personīgi šajā bildē visvairāk piesaista zaļie koki aiz loga. brriesmīgi gribas zaļus kokus, un matiolas smaržot, un ērkšķogas no krūma ēst, un dillītes pa taisno no dobes, būtu ar mieru pat ravēt :)

šīrīta hīti form the typo department - psiholohs un zvērudārds.