es pēkšņi ļoti nogurstu no runāšanas (es! jūs varat iedomāties?!) un vispār nogurstu tik ļoti, ka pat cibā vairs nerakstu
apmēram pirms nedēļas atbrauca mans slovāku broliukas, mēs viņam esam ierādījuši kaņepi un čomski un pusi cibas un mazu gabaliņu survivalkita atklāšanas
boļševičku nokavējām, aizvizinājāmies līdz fabrikai tieši uz slēgšanu, es vienmēr esmu ar mīlas pilnām acīm skatījusies uz to fabriku, i'll be back, un uz vāgnerzāli arī paspējām tikdaudz kā kopā ar izstādes slēdzēju visu izstaigāt un slēgt
internetu stārs un mans absolūtais favorīts ir stūru prodžekts
un vēl ļ. patika viena no orbītas instalācijām - teksta mikss, kur viena notikuma četri atstāsti, tipa no policijas un pārējo viedokļiem, tiek četrās krāsās drukāti displejā, un no viena uz otru pārslēdzas pie tiem vārdiem, kuri parādās vairāk kā vienā tekstā, manuprāt absolūti ģeniāli un tā vajag miksēt visus pasaules tekstus, es tādu gribu mājās
pilnīgi vai jādiskleimē - nē, es nedomāju, ka laikmetīgā māksla ir mirusi un sūds, varbūt es no viņas neko šausmīgi negaidu, un tāpēc arī sagaidu
un rjodži ikedas datamatics performance vispār nocēla jumtu, pilnīgs data and noise porns, īss un intensīvs un intelektuāli stimulējošs
no baltās nakts gan es aizbēgu, esmu strādājusi pēdējās cik? piecas? baltās naktis, un šoreiz aizsūtījām broliukasu uz viļņu un paši aizbēgām uz kuldīgu izgulēties un mazliet uzstāties kā tikumības policija sestdienas vakarā visos romantiskākajos pilsētas pakšos
tādas lūk kūltūras un māgslas ziņas ar rasbainieku