tātad biju vakar ienaidnieka teritorijā, stamfordbridžā (tas stadions ir reāli neglīts un plastmasīgs, vai tad tiešām roma nevarēja neko foršāku atļauties) un zem stadiona - tikpat dīvains klubs klubā - frīku bars un marka ē smita piemeklēti iesildītāji, tāda dziedi ar zvaigzni pavadošā šlāgergrupa, visi uzvalkos, frontmenis andris bērziņš, uz vijoles ilga reizniece no purčika, un lirikas par ripām un fall, ak, the fall, vecā sobremeza marks ē smits, šitik intimā setingā viņam pašam viss patīk, un publikai līdz ar to patīk tikai vairāk miļōns gadu nebiju bijusi mošpitā (nu labi, arī tagad es biju mošpita maliņā), un tas tomēr ir tik neticami, cik mošpits ir maigs fenomens, lai arī izskatās tik agresīvs lai gan, protams, atradās arī darvas karote, tāds kungs apmēram pēc pārtībomža marica ģīmja un līdzības, kurš koncerta laikā izgāza laikam kādus septiņus litrus dzērienu no visām glāzēm 3 metru rādiusā ap skatuvi, un kāda puse gāziena trāpīja man (pie piektās reizes bija jau pilnīgi pohuj, toties kāds piedāvājums pēc tam sanāk - gribi alu? pazelē manas drēbes!) now if you'll excuse me, man jāiet mazgāt drēbes
|