|
[Oct. 8th, 2013|11:31 pm] |
|
|
|
Comments: |
Principā pie katra velofleima esmu pārsteigts, ka gājēji dusmojas, ja viņiem laicīgi uzdzindzina, bet riteņbraucēji raustās uzdzindzināt, jo baidās, ka gājēji dusmojas - laicīgi uzzvanīt, ja ir grūti apbraukt, vai draudzigi uzsaukt "atvainojos", manuprāt ir pilnīgi normāla prakse. Bet labi, ne jau par to ir runa.
Protams, ir izņēmumi un protams, ka smagas sekas var būt arī pie neliela ātruma. Viss, ko es mēģināju teikt, ir ka ja riteņbraucējs brauc ar 20 km/h, viņam reakcijas laikā nobrauktais gabals būs lielāks, būs garāks bremzēšanas ceļš u.t.t., kas, savukāŗt, nozīmē lielāku risku kādu aizķert vai iekulties nepatikšanās. Tāpat, kā ja ar auto brauksi ar 90 cauri pilsētai - risks ir lielāks, nekā ja brauksi ar 50, jo ja pēkšni tas gājējis nepaskoties izksries uz ielas, tev būs daudz grūtāk izvairīties no sadursmes. Tas nenozīmē, ka nevari nobraukt cilvēku, arī braucot ar 30 vai 50, bet tavas iespējas izvairīties būs mazākas, jo ātrāk brauksi.
Nu, kā reizi tēzes, cik forši ir ātri braukt pa ietvi, ja vēl nebūtu to gājēju, nebija. Veca ziņa, pašsaprotams fakts. IMHO.
par zvaniņiem var droši vērt vaļā jaunu fleimu, jo tur cik cilvēku, tik viedokļu - kā laikam pie martcores minēja, kur tad īsti sākas "traucēšana" uz trotuāra. kam zvaniņš ir traucēšana, kam pieklājības minimums. | |