runājot par nacionālajām īpatnībām
es zināju, ka mūsu slovākietei piemīt izcils apmaldīšanās talants
tad es uzzināju, ka tādi ir visi slovāki
un aizmirsu
līdz brīdim, kad mēs ar jauno slovāku braucām mājās no braitonas, un es neapdomīgi nepārčekoju situāciju stacijā
"septītais perons, davai, jožam"
pēc kāda laika attapāmies galapieturā vārdā sīforda, tas ir tāds middle of nowhere anglijas dienvidaustrumos jūras krastā
izkāpt sauszemē londonas viktorijā pēc tā visa bija brīnums

a braitonā es biju tāpēc, lai apskatītos, kā uz steidža sēž maziņš maziņš pračets lielā lielā cepurē, atbild uz jautājumiem, klausās jaunās grāmatas fragmentu priekšlasījumus un beigās saka, ka viņam nahuj nav bail no nāves