bērnudārza audzinātājas kopā ar visu vadītāju un IZM nav nekādas autoritātes Mīlenbaham

vēl joprojām nesaprotu cepšanos par polikorekciju - es ķiņķēziņu lietoju ikdienā gan bērnībā taisot no kokiem un kā nekā visādas padarīšanas gan tagad

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šim apzīmējumam tomēr ir klāt zināma emocionālā nokrāsa, kas tāpēc var nederēt formālam tekstam. neviens nesaka, ka pats vārds citos gadījumos nebūtu labs un lietojams :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pastāsti man kāpēc viņš nebūtu lietojams biežāk kā teiksim vārds krēsls vai brille?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau teicu, emocionālā intonācija, kas izveidojusies, kad cilvēki daudzu gadu gaitā šo vārdu lietojuši un nereti tajā ieliekot zināmu pasmīnošu attieksmi. tas, ka tu to ar tādu attieksmi nelieto, nenozīmē, ka vārdam izveidojušos emocionālo konotāciju var ignorēt, ja jāraksta formāls teksts; "krēsls" ir šajā ziņā neitrāls apzīmējums atšķirībā no "ķinķēziņa".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā tas ir sētas leksikas paveids, kad pasakot visiem labi zināmu vārdu vienas sētas bērni sāk spurgt un locīties krampjos un čukstēt viens otram skaļi:"viņš pateica XXXXX" hihii

protams ka otras sētas bērniem šis vārds ir parasts vārds un šādas izdarības ir nesaprotamas - lai gan kurš bez dīvainībām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur tāda smalka robeža tāpēc, jā, un cienījamā laikrakstā pie attēla nevajdzētu turēt parakstu "Valsts prezidents ar kundzi 94. pirmsskolas izglītības apmeklējuma laikā aplūko bērnu darinātos ķinķēziņus", jo vismaz puse bērnu vecāku jutīsies aizskarti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dīvaiņi

(Reply to this) (Parent)

jā, "kādus ķiņķēziņus tu te esi sazīmējis" ievērojami atšķiras no "kādu krēslu tu te esi uzzīmējis", lai arī ērmanim to skaidrot nav vērts.
vispār problēma ir veikli atrisināta ar hanībijas ieteikto plastilīna glezniņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

plastilīna glezniņa!!

(Reply to this) (Parent)