nu, ja spēlēsies uz braucamās daļas, tad vai nu cilvēku sabrauc, vai iekausta (: tur viss ir vienkārši, tas audzina lepno indivīdu.

es saprotu, bērniem 100 domas galvā vienlaicīgi, viņiem vajag atkārtot - te nē, to neņem, tur neej utt. tak velo celiņi nav pirmo dienu mūsu zemītē!! starp citu, daudzi velo celiņi ir arī nokrāsoti sarkanā, vai kas nu palicis no sarkanā, krāsā. instinktu līmenī tas nozīmē - briesmas (: palīdz? neesmu piefiksējis. tas ir drīzāk tāds kā pofig, man te jāiet un es te iešu. punkts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vairs jau nedzīvojam padomju laikos, kad pēc noklusējuma viss bija aizliegts. Tagad ir brīvība, un atļauts ir viss, kas nav tieši aizliegts.

Otra lieta, kas citās vietās ir apvienotie veloceliņi ar gājēju celiņiem. Iet pa velosipēdu pusi varbūt nav gluži rekomendēts, bet pirmais iespaids nav arī tāds, ka to noteikti nedrīkst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Runa jau nav par to, vai kaut kas ir aizliegt vai atļauts, bet par ieradumiem, kas vēl nav iegājušies. Piem., citās Eiropas pilsētās lielākajai daļai nav jāskaidro, kas ir veloceliņš, tāpēc tur gājēju uz veloceliņa var sastapt pietiekami reti. Bet šeit veloceliņš ir salīdzinoši jauna lieta. Lai gan man brīžiem šķiet, ka šo paradumu tomēr varētu apgūt krietni ātrāk, nekā tas notiek šeit.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te, kur es dzīvoju, nav nemaz tādu īsti ekskluzīvu veloceliņu. Vairums ir apvienoto, un gājēji un velosipēdisti labi sadzīvo. Gājēji, bērnu ratiņi un suņi pa gabalu ir labi saredzami, un uzmanīgi apbraucami. Uz brauktuves gan ir nodalīti ekskluzīvi veloceliņi.

Latvijas variants man arī nešķiet slikts, tikai miskomunikācija uz tiem jau bija labi paredzama iepriekš. Ir jāpieņem, ka cilvēki ir stulbi un viņiem viss ir jāpasaka priekšā. Es to nesaku par cilvēkiem sliktā nozīmē, bet kā komunikācijas argumentu. Ja pieņemsim, ka cilvēki ir ģēniju un visu saprot ar pirmo mājienu, tad nāksies smagi aplauzties.

(Reply to this) (Parent)