nezinu vai neesmu dalījusies jau ar šo stāstu, bet viens puisiets no Šveices stāstīja, kā brauca ciemos pie savas latviešu sieviņas vecākiem uz Salacgrīvu ar autobusu.
Normāla konversācija Šveicē
- ~ labdien, kā klājas?
- labdien, vienu biļeti uz Cīrihi, lūdzu!
- lūdzu, te būs. xxx franku, lūdzu!
- paldies:)!
- paldies, lai Jums jauks ceļš/ jauka diena:)!
.....
cilvēks pērk biļeti Rīgas autoostā
- Salacgrīva!
- ....(pasniedz naudu)
- ....(izdod atlikumu un biļeti)

(Reply to this) (Thread)

bet vispār es te viņdien ratiņoju un nodomāju, cik gan patīkami, ka tevi 30x dienā nosauc par Madam, bonžūrs madam, ekskuzesmoa madam, bon žornē madam... utml. Līdzīgi ar pieklājībām jūkejā - ar Sēār un Mēm.. un kapēc mēs nevarētu kaut kur sākt to Kundzi un kungu pēc šādām analoģijām. Vai tiešām tas būtu tik stīvi? Lai gan vecāka gada gājuma kungus esmu dzirdējusi sakām piem. "Cienītā, sakiet lūdzu.." :)

(Reply to this) (Parent)