Man vienmēr ir bijusi pretējā problēma. Bērnībā man neprātīgi gribējās garos matus "kā princesēm", bet mani regulāri nežēlīgi apcirpa, jo "tādi smalki mateļi labāk izskatās īsi". Raudāju aizvilkdamās, jo man bija skaidrs, ka es daudz labprātāk būtu nesmuka ar gariem matiem nekā nesmuka ar īsiem.
Tagad nekas daudz mainījies, tagad tās ir frizieres, kas nodevīgi pasaka "aplīdzināsim galus" un nošņāpj 20 centimetrus.
Nekad jums, princeses, nesaprast, cik rūgti es jūs reizēm apskaužu!

(Reply to this) (Thread)

Nu, man nekādi princešmati nebija. Divas plānas biželes. Vaļā matiem vispār nekad nesanāca paplivināties, tik vien kā uz nakti atpina "lai mati atpūšas", no rīta nežēlīgas mokas pa nakti savēlušos matus ķemmējot, tad atkal divas kārtīgas plānas biželes. Vienu bizi arī nevarēja, nekādus baigos kliņģerus un copes ar ne - juka ārā, sprādzes un bantes slīdēja ārā. Nogriezām līdz pleciem pēc trešās klases, kad bija jābrauc uz sanatoriju, bet tur izrādījās, ka auklītes ir lieliskas bižu pinējas visām garmatainajām nārām.

(Reply to this) (Parent)