ā, nu es nezinu, kā tagad, bet kādreiz lielākoties jau nekādas pašidentifikācijas iespējas mazām meitenēm vispār nav, jo mammīte un vecmammīte pasaka, ka "mati = sievietes rota, un bez viņiem mājās nerādies" un tas nekas, ka bērnam grūti.
jāatzīst, ka tomēr ir, ir tajā skaistuma kanonā "long brown hair", pirmatnējā maģija tajos matos, vai kas, nez.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu mēs sīkajai rovna līdz 3 gadu vecumam drīkstējām matus apgriezt, tagad viņa audzē bizes un, pēc visa spriežot, grib arī čolku ataudzēt (kas gan točna ir baigā ķēpa). var jau būt, ka arī mūsdienās vec/vecākiem ir svarīgi to garumu uzturēt, bet gan jau ne tik ļoti.

bet nu pieaugušiem cilvēkiem - man šķiet, ka, lai saglabātu garus matus, tur tak nevar daudz cackāties ar apgraizīšanu/krāsiņām/balināšanu/ķīmijām, lai nenobeidz tos matus pavisam, tb ja ir gari mati, tad ir un plusmīnus tādi, kā ir. un attiecīgi tas neštimm kopā ar to "jeij es tūlīt būšu smuka atbilstoši jaunākajām tendencēm!" virzību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, nu ir jau arī meitēni, kas grib būt princeses ar gariem matiem, nuja, man liekas, es gan jau arī, ka gribēju :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šķiet, ka manējā grib būt nāriņa. AR GARIEM MATIEM.

(Reply to this) (Parent)

(vot tagad jāpadomā tikai, no kurienes viņai tas, tb vai atkal nav noklausījusies kaut kādas guļamistabas sarunas - jo es viņas tēvu puskailu+gultā arī par nāriņu dēvēju.... nēnē, pieņemsim, ka Disnejs.)

(Reply to this) (Parent)