nu nez, man neper nekas, kas nav balstīts tajā, kas IR. vai tā vēsturiskā vai vienkārši fikcija vai fantasy. arī fantasy pieņemu tikai tad, ja tas ir autora paša piedzīvots reāls trips, kas arī ir tikpat reāls kā visreālākā realitāte, tikai autora galvā un ķermenī un autors ar fantasy uzraksta sevi un es to varu attiecināt uz identiskām struktūrām sevī. tāds fantasy, kas ļauj ar sevi identificēties un tripot līdz un atstāj kaut kādas jaunatklātas patiesības vai atklāj kādas reāli esošas fantasy pasaules paša smadzeņu podā. resp. es pieņemu intravertu fantasy, ne ekstravertu, ja tā var teikt. man ļoti patika ričards metesons ar es leģenda un šrinking menu. tāpat alise brīnumzemē ir sava veida fantasy vai oza zemes burvis. tāda veida.

(Reply to this) (Thread)

principā tu būtu varējis uzrakstīt, ka tev patīk lasīt literatūru, nevis strukturētu, grāmatas formā lietojamu tekstu, kas radīts tikai naudas pelnīšanas un/vai kontrakta izpildīšanas nolūkā.

fantasy kā reiz notiek paša galvā vairāk nekā, teiksim, vēsturiskie romāni (jo iekš fantasy tev arī pasaule/vēsture/folklora/valoda utt ir no paša galvas jāizmakarē, nevis jāpaņem jau daudzmaz gatavi), un - jo īpaši tad, ja lasīti vairāki darbi - top diezgan skaidrs, kas autoram galvā darās.

(Reply to this) (Parent)