Piespiedu kārtā Futurāmas, bet legal disclaimer: es vispār nemāku skatīties seriālus. Labas filmas, TED talkus, ucc- lūdzu, bet seriālu formātu nekožu, nav sanācis gribēt sēsties uz elfu-goblinu un vampīrsāgu scenāristu adatas. Varu aizrauties ar grāmatu vai kino un ienirt tā, ka apkārt neko neredz, bet tas ir no vāka līdz vākam, vienas reizes piesēdiens un nākamā jau ir pavisam kaut kas cits, jauna pieredze un iespaidi. Labs kino ir tāds, kuram var noticēt, ieiet scenārista/režisora stāstā tā, ka nedomā, vai nākamajā sērijā/sezonā M pametīs Ž un vai S atgūs zaudēto samaņu, stand-alone filmu vienkārši baudi kā noslēgtu stāstu.

Piekrītu, ka tehniski jau jebkura literatūra/kino ir mazliet fantasy, bet līdzīgi kā atsevišķi mūzikas žanri, "fantasy parastais" totāli nav mans i viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bugaga, man tev kādu pračetu iedot izlasīt, vai? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

baidos, ka esmu totāli imūna pret šo virzienu kā tādu. bet varu mēģināt pamēģināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es zinu, ja šmilkijs man kādreiz atdos good omens, iedošu tev.
kaut gan ja cilvēks sev efektīvi iegalvo, ka tas un šitas nepatīk, tad jau lai dzīvo vesels.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēnu, kamon, var iegaršoties pat kinza un droši vien, arī griķi, vien līdz šim nav radusies pārliek vēlme uztaisīt šī lācīša vēderam rentgenu.

(Reply to this) (Parent)