|
Jun. 27th, 2011|06:05 pm |
Piespiedu kārtā Futurāmas, bet legal disclaimer: es vispār nemāku skatīties seriālus. Labas filmas, TED talkus, ucc- lūdzu, bet seriālu formātu nekožu, nav sanācis gribēt sēsties uz elfu-goblinu un vampīrsāgu scenāristu adatas. Varu aizrauties ar grāmatu vai kino un ienirt tā, ka apkārt neko neredz, bet tas ir no vāka līdz vākam, vienas reizes piesēdiens un nākamā jau ir pavisam kaut kas cits, jauna pieredze un iespaidi. Labs kino ir tāds, kuram var noticēt, ieiet scenārista/režisora stāstā tā, ka nedomā, vai nākamajā sērijā/sezonā M pametīs Ž un vai S atgūs zaudēto samaņu, stand-alone filmu vienkārši baudi kā noslēgtu stāstu.
Piekrītu, ka tehniski jau jebkura literatūra/kino ir mazliet fantasy, bet līdzīgi kā atsevišķi mūzikas žanri, "fantasy parastais" totāli nav mans i viss. |
|