heart attack ([info]rapt_soul) rakstīja,
@ 2004-07-29 14:52:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tā mēs vēljoprojām sēdējām zālītē un ķērām saules starus kas lidinājās lejā no debesīm.
Tie līdzinājās kautkam neredzamam un dīvainam, neizskaidrojamam.
Bet tomēr mirguļojošam.
Mēs oededzām sveci un apsēdāmies tai visapkārt. Turēt priekšā jau tāpat nebija jēgas, jo citi viņu neredzēja. To gaismu kas nāca no viņas, to siltumu, ko tā izstaroja.
Mēs sveci iededzām ar saules staru. Es to noķēru. Tas bija mūsu.
Lai arī mēs visi zinājām, ka to visu pēc pāris dienām aizmirsīsim, mēs ticējām tam ko redzējām un dzirdam.
Mēs apmāti lūkojāmies viens otram acīs un redzējām tur savu ēnu.
Es vēl nekad no malas nebiju redzējusi sevi raudam.
Papīra rozes atkal ziedēja.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]engell
2004-12-08 01:04 (saite)
skaisti.=)

(Atbildēt uz šo)


[info]nymphe
2005-03-27 19:47 (saite)
Man asaras sariesaas aciis , nopietni.. vienk es varetu teikt to pashu , es jutos liidziigi... eh...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]drumlove
2005-03-29 19:11 (saite)
nu jā, tagad to visu atkal pārlasot.. ak.
TĀ pasaule ir daudz skaistāka un labāka

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?