[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 16 friends' journal entries.
| Wednesday, December 25th, 2024 | ||
|
teja |
7:57p | Es visiem novēlu Ziemassvētkos šo te filmu, nekas labāks vēl nav izdomāts, es nezinu, vai tas ir sentiments, vai arī agrāk kontents in dženeral tiešām bija labāks: https://digitalabiblioteka.lv?id=oai:th |
|
teja |
12:24p | nu, kam ir mājās pērkona lode? |
| Tuesday, December 24th, 2024 | ||
|
virginia_rabbit |
5:46p | palūdzām chatgpt jauneklīgu dzejoli Ziemassvētki ir lit Sniegs ir drip Vaibs ir fine Sigma gaismu nes visiem ir liels prieks |
|
virginia_rabbit |
1:04p | es šodien nelasu skukas dienasgrāmatu, bet mantojumā atstāto Džeimija Olivera pavārgrāmatu, mēginot attālināti diriģēt Eiženu pēc anšoviem un fenheļa sēklām |
| Sunday, December 22nd, 2024 | ||
|
eos |
7:33p | Memento vita Biju ciemos labot datoru pensijas vecuma kundzei. Viņa daudz runāja par nesen aizgājušo 94 gadus veco mammu, par kapiem, par zālēm, par rehabilitāciju, par baseinu, par to, kā ietaupīt pārtikas veikalā. Taču viņa nerunāja par to, ko vēl savā sadzīvē grib sasniegt. Viņai ir tikai 72 gadi. Jā, varbūt Latvijā vidējais aiziešanas vecums sievietēm ir 76, taču Tu mirsti dienā, kad Tev vairs neviena mērķa nav. Pilnīgi traki ar viņu nebija - viņa runāja par teātri, koncertiem, ko grib apmeklēt. Par regulāriem braucieniem uz savu bērnības pilsētu, kurā tagad nedzīvo. Viņai ir draudzenes, bērni un mazbērni. Brauc ceļojumos kopā ar tām un tiem. Viņa daudz sporto un dzer uztura bagātinātājus. Taču tā "nāves" tēma viņai laikam ir tik aktuāla, jo pēc mammas aiziešanas ir pagājis mazāk par gadu. Viņa tomēr saka, ka medicīnas aprūpe tagad, kad viņai ir 72, ir daudz labāka, nekā tad, kad pirms 22 gadiem 2002. gadā viņas mammai bija 72. Kā saka - priša dāma. Viņa strādāja par zobārsti līdz 70 gadu vecumam. Labi orientējas tajā, kas jādara, lai sevi turētu formā. Slaida. *** Pēc tāda apciemojuma sajūta ir tāda, ka vēl vairāk jāseko līdzi savai veselībai. Jādara ļoti daudz lietu profilaktiski. Joga, meditācija, ārstnieciskā vingrošana, fizioterapija, nūjošana, baseins, zirgi - jo ātrāk sākšu, jo drošāk, ka arī es 72 gados jutīšos labi. |
|
virginia_rabbit |
10:21a | cilvēki Rīgā nespēj vien sagaidīt ziemu https://m.untu.ms/3vp_o.jpeg |
| Friday, December 20th, 2024 | ||
|
virginia_rabbit |
2:22p | jautājums nemainās: "Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?" |
|
eos |
1:57a | Rakstīšana un medicīniskā izglītība Sarakstos tinderī pēc ilgāka laika ar dāmu, kura strādā medicīnas jomā. Dzirdu arī no viņas šādu iebildi: "Par ārsti rakstīt stāstu var, ja pats esi ārsts, vai labi pārzini jomu". Tāpat kā pirms kāda mēneša, kad gribēju rakstīt par rožu audzēšanu, tā vietā, lai paziņa man izstāstītu, kas viņai patīk dārzkopībā, viņa man arī pateica, ka nevajag rakstīt par to, ko nezina. Cilvēkiem, man šķiet, ir aplams priekšstats par rakstniekiem. Ja es rakstītu tikai par to, ko zinu ārkārtīgi labi, tad visi stāsti būtu par skolu, šaha skolu, datorspēlēm, garīgo attīstību, skeitbordu, un vēl pāris tēmām. Rakstnieku prerogatīva ir tieši tajā, ka aptaujājot cilvēkus un pētot dažādas dzīves jomas, viņi uzraksta par tām caur savu prizmu. Tā dara gandrīz visi rakstnieki. Par to man plaši stāstīja baltu filoloģijas studijās. Mana dzīvokļbiedrene ir ar medmāsas izglītību. Es ikdienā sarakstos ar sociālās aprūpes darbinieku un ginekoloģi. Mans paziņa mācās šobrīd RSU 5.kursā. Divas paziņas ir fitnesa treneres. Man ir grūti nosaukt kādu no saviem ikdienas cilvēkiem, kas nespētu nosaukt visus orgānus cilvēkā vai nezinātu, ko dara mandeles vai apendikss. *** Savā ziņā rakstniecība ir kā antropoloģija - Tu pēti cilvēku grupas, parādības sabiedrībā, izcel dažus aspektus, izgaismo tos, parādi jaunā gaismā, visiem ir interesanti. |
| Thursday, December 19th, 2024 | ||
|
az |
11:35p | aizveru acis un atkal esmu uz ceļa, un piepeši asajā līkumā pazūd asfalts, ir tikai ledus, mēģinu bremzēt ar motoru, braucam taisni grāvī, metu riņķī, braucam uz pretējo grāvi, griežos prom, bremzēju, apstājamies grāvja malā. klusums. blakussēdētājs sāk smieties. esot bijis episki. aizmugure turpina klusēt. atlikušos 20km slīdam uz 20km/h klusumā. |
|
eos |
1:18a | Ārste nesen pateica, ka esmu ļoti iekšupvērsts Tas ir palicis atmiņā. Tik tiešām - es visu laiku zemapziņā domāju par savu komfortu. Man bieži ir par aukstu vai karstu. Es ēdu apmēram sešreiz dienā mazas maltītes. Varianta paēst vieglas brokastis un milzīgas vakariņas nav. Man traucē fona troksnis, intensīvas smaržas, mirguļojošas lampas, traucē sajūta, ja apkārt ir liels juceklis, piemēram, kafejnīca lielveikalā. Man gribas klusumu vienmēr. Ja kāds atsakās izslēgt savu telefonu manā klātbūtnē, es parasti eju vienkārši prom un piedāvāju tikties, kad tam cilvēkam ir 100% brīvs. Es daudz komunicēju neverbāli ar mīmiku, žestiem, stāju, pozu, balss tembra maiņām. Es ļoti daudz domāju par to, vai nokļūt līdz punktam A man būs droši un komfortabli. Tāpat arī mājās. Man vienmēr ir nauda taksometram. Es esmu ļoti jūtīgs, jutīgs un es uztveru vismazāko noskaņojuma maiņu sarunbiedrā, atmosfēras maiņu. Es jūtu, pie kā telpā ir visu tajā esošo uzmanība. Es lasu telpu, saprotot, kuram tur gribas atrasties, kurš ir pienākuma pēc, kurš gribētu iet prom un garlaikojas. Ar cilvēkiem, kuri nespēj iedziļināties, atpūsties un atbrīvoties, kuri nespēj nosēdēt mierā, kuriem vajag, lai visu laiku kaut kas notiek, es nekomunicēju ikdienā praktiski nemaz. *** Ja tā padomā, tas viss ir normāli, normas robežās. Taču vēl ārste teica, ka būt iekšupvērstam cilvēkam ir ļoti sievišķīgi. Varētu domāt, ka vīrieši prot darīt tikai vienu lietu vienlaicīgi, taču prot to darīt tā, ka viņus nekas nespēj traucēt. Tā kā par manu labsajūtu gādāju tikai es pats, un man vajag ļoti daudz, lai es justos uz 90% ideāli publiskā telpā, tad sanāk, ka ikdienā visu laiku ir jāplāno. Ko paņemt somā - silto veļu, uzkodas. Kur ieiet sasildīties pilsētas centrā. Kur pilsētas centrā ir tualetes, kurās ir ļoti labi, Rietumeiropai atbilstoši higiēnas un tīrības apstākļi. Kur ir kāds draugs/paziņa, pie kā ieiet uz tēju, ja sanāk palikt citā pilsētā ilgāk, un autobuss ir divreiz dienā. *** Šis viss ir saistīts ar manu ķermenisko pieredzi. Palūgt ķermeni, kuram nesalst, negribas ēst, kurš neiztrūkstas no kodīgām smaržām desmit metru attālumā, pagaidām neprotu. Vai tas vien nozīmē, ka visu mūžu būšu ļoti sievišķīgs cilvēks? Ja man komfortam vajag daudz vairāk nekā daudzām manām draudzenēm, kuras spēj, gulējušas četras stundas, vadīt auto, spēj pieņemt atbildīgus lēmumus tukšā dūšā, ieraujot kafiju, vai tas nozīmē, ka viņas ir vīrišķīgākas par mani? Ko tā ārste ar to visu gribēja pateikt? Sievietes ķermeniskā pieredze ir viņas vērtība. |
| Tuesday, December 17th, 2024 | ||
|
dienasgramata |
5:05p | Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks." |
| Sunday, December 15th, 2024 | ||
|
virginia_rabbit |
10:22a | kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt |
| Saturday, December 14th, 2024 | ||
|
virginia_rabbit |
6:07p | search: streetfood near Dramaten |
|
teja |
12:33p | "Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim. lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu. |
|
teja |
12:31p | es vēlos vienīgi gleznot bezgalīgas uguns liesmas un tad apdzēst tās ar savām rūgtajām asarām un tad atkal piegleznot klāt apdzēsto Current Mood: mood |
| Friday, December 13th, 2024 | ||
|
az |
10:44p | gada tumšākajās dienās esmu noķērusi jau 36 putnus. sen neko tik priecīgu neesmu darījusi. gaidu rītu, gaidu pavasari. ja jums arī vajag iemeslu dzīvot, cornwell university merlin bird app |
