[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Saturday, May 30th, 2026 | ||
|
simamura |
7:45a | Es turpmāk vis kaut ko saukšu par kuratoriālajām praksēm. |
| Friday, May 29th, 2026 | ||
|
sramgni |
3:19p | darbs Bitē atmaksājas Izmantoju Bites darbinieku priekšrocības un iegādājos Google Pixel 10a par īpaši izdevīgu cenu. |
|
sramgni |
10:51a | pendant from Birka  |
|
sramgni |
10:32a | Dan 6:21-25 Man nav bail no droniem, jo manā pusē ir tas pats dievs, kas aizsargāja Daniēlu no lauvām. |
| Thursday, May 28th, 2026 | ||
|
eos |
3:35p | Noturība, rēķinot daudz un ilgi Šodien priekšpēdējā nodarbība, gatavojot skolnieci uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasē, otrdien. Viņa nāca tikai vienreiz nedēļā no februāra līdz aprīlim. Maijā nāk 2x nedēļā. Izmēģinājuma darbā dabūja 57%. CE, ko otrdien rakstīja, novērtē sevi ar ap 82%. Šodien risinājām no zaļās grāmatiņas B daļas uzdevumus, un apmēram 80 minūtē (iestājpārbaudījums ir 150 minūtes garš) viņa saka, ka galva vairs nestrādā. Bēdīgi, ka atklājam to tikai tagad, 5 dienas pirms. Ja viņa būtu nākusi biežāk, mēs to būtu atklājuši agrāk. Tad es viņai iemācītu dziļo elpošanu, un, kā atslābināties piecu minūšu laikā. Kā kaut mazliet atpūsties. 150 minūtes bez pauzes ir garš laiks, ņemot vērā, ka skolā viena stunda ir 40 min, no kurām reti kad ir jārisina visas 40 min. Tāpēc vieglāk ir skolēniem, kas katru gadu piedalās matemātikas olimpiādēs un konkursos, kur arī risināšanas laiks ir vairāk nekā 40 minūšu. Viņi vairāk ir pieraduši pie garas risināšanas. Viņi nogurst lēnāk. *** Es uzskatu, ka tieši tāpēc šim iestājpārbaudījumam ir jāgatavojas no septembra vai janvāra. Ir jāiet uz sagatavošanas kursiem, ko organizē RV1Ģ. Vēl ir jāiet uz konsultācijām skolā. Uztrenēt noturību var pamazām to audzējot mēnešu vai gadu laikā. |
|
sramgni |
1:46p | -_- Skater boy rocking up MTV. |
|
sramgni |
1:44p | ww Unwwwwwwwwwwwwwwwavering faith. |
|
sramgni |
1:41p | latvia Latvijas atbilde. |
|
sramgni |
1:40p | es viņu izlasīju Ko tagad darīs ar to Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu? |
| Wednesday, May 27th, 2026 | ||
|
eos |
1:00a | Sistēma jāpieņem, lai kas mainītos Šodien kursa darba aizstāvēšana. Tiešām daudz nezināmo. Uz CV divas skolas pat neatbild. Diezgan augstprātīgi. Man vajag skolu uz nākamā gada pavasari, kur man ļautu mācīt 12.klasi. Jo bakalaura darbā vajadzīgs, ka pētu, kā skolēni saprot atvasinājumus un integrāļus 12.klasē. Šobrīd varu turpināt meditēt, lūgties un cerēt, ka lietas iegrozīsies tā, ka mani kāds ieteiks, atbrīvosies kāda vieta vai notiks cita veiksme. Maijā cerēto 4 darba interviju vietā ir apaļa nulle. Laikam jau tomēr tik ļoti tos skolotājus nevajag. Pat nezinu, kāpēc tāds rūgtums. Latvijā daudzās citās jomās daudz kas notiek uz blatu pamata, kāpēc lai izglītība būtu izņēmums. *** Es 2014. gadā, kad sāku matemātiku mācīt, dabūju neredzīgus bērnus, bērnus no palīgskolām, bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm, vardarbīgus bērnus utt. Kāpēc lai es gribētu tagad, 12 gadus vēlāk, iet vājā skolā un atkal sastapties ar tādiem bērniem, kurus citas skolas neņem, kuri ir tik izlaisti, ka knapi velkas uz 4? Es tikko 3,5 mēnešus jau tādā skolā biju. Kāpēc man ir sajūta, ka manu 12 gadu pieredzi privātstundu darbā tās direktores vietnieces, kas skolā darbojas kā HR (darbinieku atlase), nenovērtē? Darba pieredze privātskolā man ir gadu. Kāpēc lai es gribētu iet kaut kādā ģedovščinas sistēmā strādāt, kur grūtās klases iedod jauniņajiem (rekrūšiem), un vieglās sadala tie, kas skolā strādā jau 10+ gadus? (Tā ir ačģārna sistēma, jo grūtās klases būtu jāņem tām skolotājām, kas prot ar šīm klasēm tikt galā, arī LU tā saka) Es esmu redzējis, kā šāda sistēma samaļ jaunas skolotājas, un viņas pēc gada vai diviem ar beigtiem nerviem aiziet no skolas. Vai tad gribēt cilvēcīgus darba apstākļus ir greznība darbā, kas oficiāli ir otrais Latvijā izdegušo darbinieku ziņā (aiz medicīnas personāla)? Mani kursabiedri strādā tajās skolās, ko paši pabeidza. Es skolu pabeidzu pirms 17 gadiem, tajā ir citi darbinieki, kas mani neatceras. |
|
sramgni |
12:14a | k-12 Ja runājam par vieglajām automašīnām, es gribētu lietotu Nissan Micra ar manuālo ātrumkārbu. |
|
putnupr |
12:08a | Draudzene pie Alūksnes grasās stādīt apelsīnkokus |
|
sramgni |
12:03a | l Latvija. |
| Tuesday, May 26th, 2026 | ||
|
teja |
7:38p | “mīlestība tur mani kā vergu asaru būrī” |
| Sunday, May 24th, 2026 | ||
|
putnupr |
10:58a | Šogad traka ziedēšana. Mežā zeme pilnīgi nosēta meža zemeņu ziediem, pat pie mājas Mežciemā zied meža zemenes. Ābelēm it kā lapu nebūtu, ziedi vien. Hyperziedēšana. |
| Friday, May 22nd, 2026 | ||
|
putnupr |
6:33p | Vakar rajonā bija svīres, šodien viņu vairs nav. Izlūki laikam. |
| Thursday, May 21st, 2026 | ||
|
eos |
6:11p | Stāsts par harmonisku atpūtu “Rokas, kas turpina dot” Viņš sapnī aizdevās uz vietu, ko daži sauca par paradīzi. Tajā būtnes dzīvoja vienkāršās guļbaļķu mājās, ēda augļus, dzēra strauta ūdeni un vairojās tikai tik, cik pašas gribēja. Būtnes ar domu spēku lidoja un teleportējās, pārvarēja jebkādu attālumu tāpat, ar vēlēšanos no sirds. Var pieņemt, ka viņam, kurš piederēja evolucionējošu būtņu grupai, ātri tur apnika. Viņš gribēja kādu izaicinājumu. Šī paradīze bija pārāk viendabīga, paredzama. Tajā būtnes, kas ārēji atgādināja cilvēkus, atpūtās no duālisma. Visa pietika. Zeme visur bija vienādi auglīga. Kalnos bija sniegs, lejās bija saule, ezerā bija vienmēr ideāls laiks laivu braucienam. Viņš gribēja saprast fizikālo mijiedarbību visumā. Viņš gribēja pacelt Visumu no tā apakšas, nevis peldēties tā debesīs. Viņš gribēja grūtu darbu, jo vieglie bija apnikuši. Kāpēc grūts darbs ir interesants? Jo to, viedi darot, var padarīt vieglāku, un visi iegūst. Viegls darbs atdodams tiem, kam tas ir grūts. Tomēr daudz kas vidē, kurā nebija duālisma, viņu fascinēja. Cik ļoti būtnes uzticējās viena otrai. Cik izpalīdzīgas un empātiskas bija. Ja varēja ar ko dalīties, lai otram ietaupītu laiku (kaut gan tas ritēja kā jau paradīzē, cikliski un punktveidā vienlaikus), tās tik un tā to darīja automātiski. Bezgalīga vēlme darīt labu tām bija muguras smadzenēs. Tās vienkārši smaidīja, jo tā bija viņu ierastā sejas forma ikdienā. Kā tas ir dzīvot sabiedrībā, kur pietiek pārtikas, pietiek visa veida resursu, kur būtnes levitē un sazinās telepātiski, kur idejas vienotajā laukā apceļo visu ciemu tiklīdz tās kāds izdomā? Tas prasa pielāgošanos. Jauniņos “paradīzē” atpazina pēc izbīļa to sejās, kad viņi saprata, ka nav ne jāstrādā, ne jāsacenšas, ne jāstreso. Būtnēm nebija orgāna, ar ko apstrādāt stresu, jo stresa vienkārši nebija. Bija dažādi risinājumi katrai situācijai, kas radās šajā sabiedrībā, un visi bija labi un derīgi, atšķīrās tikai nianses. Viņš drīz pamanīja, ka būtnēm tikpat kā nebija ego, un neviens nevēlējās piecstāvu māju vai kaut ko labāku nekā otram. Kaimiņš bija brālis, kaimiņa sieva bija māsa, sporta spēlēs visi juta līdzi komandai, kas spēlēja pirmoreiz. Būtnes bija dažādas – ar lielākām un mazākām ausīm, ar dažādu ādas krāsu, sprogainiem un viļņotiem matiem, taču visām bija ļoti simetriskas sejas, it kā tās būtu pagatavotas no viena uzlējuma un šablona. Viņš skatījās uz tām ar trešo aci un redzēja daudzkrāsainu varavīkšņu kompozīciju katras enerģētikā, taču visas krāsas simbolizēja viedumu, ko būtnes bija ieguvušas, pirms nonākšanas šeit. It kā visi ceļi vestu uz “paradīzi”. Kāds bija kalpojis par medbrāli slimnīcā septiņdesmit gadu. Cits zīmējis zirgus visu mūžu. Citi – trenējuši bērnus futbolā un novusā. Vēl kāds vīrs varēja lepoties, ka atdzīvinājis sievu no klīniskās nāves, kad tā aizkapa valstībā meklējusi sevi. Šīs būtnes bija ar ļoti izteiktu saprātu, taču, nonākot šeit, ātri iemācījās vienu, telepātisko valodu, kurā visi nomērījās pēc mazāka kopīgā dalītāja, kas bija absolūta mīlestība un mīļums sabiedrībā. Varēja būtnes aptaujāt, kas tās bijušas iepriekšējā dzīvē, pirms nonākušas šeit. Pēc tam iztēloties, kā izskatās “mīļš grāmatvedis”, “mīļš kodolreaktoru inženieris”, “mīļa finanšu analītiķe”, un tā tālāk. Būtnes ar jokiem un jautrību atcerējās aizgājušās dzīves, kas viņām tagad šķita kā tāltāla jaunība, kurā viņas vēl bija ļoti nepieredzējušas. Vēl nezināja, ko nozīmē dot no visas savas būtības visai savai būtībai. Viņas tad vēl nebija aizgājušas līdz savas iekšējās bezgalības malai un paskatījušās, kas ir aiz tās. Viņš paņēma spieķi un devās tālāk. Izeja no “paradīzes” bija tās stratosfērā. Kādas mazas durtiņas veda uz plazmas pasauli, kurā viss bija izšķīdis vienā lielā sakausētu ideju konglomerātā. Tā bija ideju pasaule, kurā idejas, pirms nonākšanas fiziskajās, miesīgajā pasaulēs, sākušas sablīvēties, sākušas kondensēties, lai pēc laba laika sasniegtu visgaišākos prātus fiziskajā realitātē. Tur varēja redzēt idejas par dzīvniekiem, kuri evolucionē, nevis, lai izdzīvotu, bet gan, lai sasmīdinātu. Kurš dzīvnieks visvairāk sasmīdina pārējos, genofondu turpina. Vai arī par tiltiem, kuri, kad tiem vajadzētu salūzt, pāri braucošos iemet paralēlajā realitātē, kas saucas “ātrais kurss būvinženierijā”, lai autobraucēji nākamreiz spētu novērtēt ar neapbruņotu aci, vai tilts ir drošs, vai nav. Plazmas pasaulē bija idejas par Visumiem un virsvisumiem, kas veidoti pēc principiem, kuri kalpo komēdijai – iedomājies dievu, kurš sāk pirmajā dienā radīt, pirms tam kārtīgi svētdienā izsmējies, skatoties, kā Vinnijs Pūks, kurš iesprūdis alā, skaļi saka, ka: “Nu ir īstais laiks sākt gavēni!” Kad viņam apnika novērot ideju sabiezēšanu, Viņš devās pie erceņģeļa ar lūgumu: “Kā es varu palīdzēt? Man apnika paradīzē, elle ir likvidēta, un fiziskajā pasaulē es visu jau esmu redzējis.” - Erceņģelis sasita plaukstas, un Viņš attapās tumšā labirintā, kurš vienmēr paplašinājās, kad viņš juta, ka sasniedz tā izeju. Viņš gāja pa aplī daudzas reizes. - Viņš domās jautāja erceņģelim: “Kas man no šī jāsaprot?” - Viņš saņēma atbildi: “Kad Tev apniks iet pa riņķi un Tu sagribēsi būt kur citur, tad Tu uzzināsi, ko Tu patiesībā gribi. Tad Tu atradīsi sevi īstajā vietā, laikā un ar īstajiem…” - Taču Viņš bija izgājis no visiem Samsāras ratiem, visus darbus izdarījis, sev par visu piedevis un bija tik brīvs, ka sen būtu sadalījies pa pirmfraktāļiem un saplūdis ar Visa Sākumu, ja vien kāre radīt ko jaunu un skaistu viņu nebūtu noturējusi starp debesīm un nākamo lielo ciklu. - Tā viņš gāja pa labirintu vēlreiz un vēlreiz. Viņš atcerējās, ka visi iepriekšējie cikli, visi Samsāras rati pēc būtības bijuši tādi paši labirinti. Tie jāpieņem, jāiemīl, jāizprot, un tikai tad, kad Tu bezkaislīgi un ar tēvišķu sirsnību skaties uz sistēmu, kas radīta Tavai izaugsmei, tikai tad Tu esi tiesīgs to atstāt. Kādreiz viņš gribēja zināt, kas ir aiz horizonta, kas ir bezdibeņa dibenā, ko ēd tie trīs bruņurupuči, kas tur Zemi, un kāpēc… Taču tagad viņš darīja savu darbiņu un jutās gluži apmierināts. Kāds jautājums, tāda atbilde. Laikam jau erceņģelim palīdzību nevajadzēja, ja viņš uzmeistaroja Viņam gaismas sfēru, kuras viducī bija tumšs labirints, un tajā daudzdimensiju plaknē Viņu iemeta, lai beidz jautāt. Ar “ Es gribu” sākas tik daudz kas. Ar “Man pietiek” beidzas. Ar “man ir prieks te atrasties”, Tev paliek paklāju zem kājām un vēl pienes čības. Viņš atgriezās “paradīzē” un nosprieda, ka turienes būtnes vienkārši trenējas nākamajam ciklam, kur Zeme būs augstāka par debesīm. Iedomājies, ziedus stādīs mākoņos, taču debesu vietā būs Zeme, no kuras ik pa laikam nokritīs kāds redīsu lietus. Viss būs otrādi, taču šoreiz labā ziņā otrādi. Izvērpts no iekšās uz āru, pārformatēts caur absolūto mīlestību un atlikts atpakaļ kā tāda karsta vaska forma, kurā var ieveidot ko jaunu. Būtnes cels mājas uz mākoņiem un lietus tecēs no apakšas uz augšu. Arī kalni būs no augšas uz leju. Gravitācijas nebūs, un visi vienosies, kurā virzienā lietas kritīs, ikmēneša sapulcē. Tādā juceklī padzīvojušas, būtnes novērtēs iepriekšējo kārtību un atkal priecāsies, ka var sūtīt ziņas cauri laikam saviem pagātnes “es”. To cilvēki sauks par vēstījumu saņemšanu un makten priecāsies, ja atradīs savus radus nākotnē. Kosmiskās dzimtas tad rīkos saietus uz ģeometriski tuvākās, vidējās planētas, un dzimtas saietā tiks daudz dziedāts un slavēts mūžam dodošais gars. Tik daudz paralēlo pasauļu ar dažādiem, pavisam atšķirīgiem fizikas likumiem un ņēmumiem! Atliek tikai brīnīties, cik dziļā labirintā to Radītājs reiz bijis iesprūdīts, lai tik ļoti, līdz mazākajam sīkumam, izplānotu tās. |
|
sramgni |
2:30p | ssvv Sanitārais silikons virtuvēm un vannasistabām. |
|
sramgni |
1:52p | 1Sam 17:45-47 Bet Dāvids atbildēja filistietim: “Tu nāc pret mani ar zobenu, šķēpu un pīķi, bet es nāku pret tevi ar Pulku Kunga, Israēla karaspēka Dieva, vārdu, jo tu viņu esi izaicinājis. Kungs šodien liks tevi manās rokās, un es tevi nokaušu un nošķelšu tev galvu. Filistiešu karapulka līķus es šodien atdošu debesu putniem un zemes radībai, lai visa zeme zina, ka Israēlam ir Dievs. Lai visi šeit sapulcētie zina, ka ne jau ar zobenu vai šķēpu Kungs glābj, jo šis ir Kunga karš, un viņš jūs nodos mūsu rokās.” |
|
sramgni |
1:48p | what???? Jauns Bladee albums. |
|
sramgni |
1:32p | bezmaksas klavieres Labprāt atdotu klavieres Rīga un (saprāta robežās) apmaksātu arī piegādi. Klavierēm uz korpusa daži kosmētiski bojājumi, bet tās ir spēlēšanas kārtībā. |
|
putnupr |
9:33a | Svīres ir klāt! |
| Wednesday, May 20th, 2026 | ||
|
sramgni |
3:27p | sudraba biķerim Šonedēļ pēc apmēram desmit mēnešu pārtraukuma atsāku samērīgos daudzumos dzert kafiju. Man ir sajūta, ka tas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu. Līdz ar to man tagad ir skaidrs pielietojums sudraba biķerim. |
|
teja |
1:15p | n_komentārs nacistiskās vācijas sauklis bija "ein volk, ein reich, ein fuhrer", un arī ZEME tika pievilkta turpat klāt. estētika ar ozoliem, pagānismu, zemnieki, saknes, tas pats tur viss bija. un arī ķermenis, protams. asinis, āda. un šo lietu neatdalāmība ir bīstams pārpratums, slazds, kurā izglītības trūkuma dēļ krīt vietējie nacionālisti. kuriem šķiet, ka viņiem ir jāaizstāv viss, ko dara Latvijas valsts (kuras valdības korumpējas un krīt un apdiršas un atkal paceļas), tostarp visādu institūtu un aģentūru un nolīgtu privātu izpildītāju darbība, kas tiek veikta valsts pārstāvniecībai (mode mainās un kvalitāte mēdz atšķirties). tostarp, ko dara par publiskiem līdzekļiem atalgoti "valsts" teātri un tautas mākslinieki (wtf), utt., un ir spēki, kam ir ļoti izdevīgs šis izglītības trūkums |
|
putnupr |
11:02a | Palūdzu vīrietim, kas pļauj zāli pie manas mājas, lai nenopļauj meža zemenes |