atcerējos bērnības ikdienu...
nu ko kautkā aizdomājos un sapratu ka man bērnībā bija konkrēti neriktīgā audzināšana-, pēc tam kad muterīte aizgāja viņsaulē... ome paņēma un kā jau Gove(konkrēta) audzināja pa savām hui viņ zin kādām mistiskajām metodēm...
uz skolu gāju needis, enerģijas nebija, biju tievs kā skelets... bieži mājās pāarrados 5os vakarā... protams konkrēti bez enerģijas... tāda nu bija audzināšana... aizsūta uz skolu vienmēr neēdušu, neglītā apģērbā, aks kā vienmēr riebās un vēl ilgi un dikti tā turpinājās... vidusskolā vispār labi ja 1x dienā kautko vispār appēdu... brīnos ka esmu tik garš, jo pēc būtības man pat nevajadzēja attīstīties garam, bet mazam izstīdzējušam... pa cik gadiem iglā nežēlīgā diēta bija... ienīstu savu omi... maita tāda... paņēma ārā no gādīgām rokām lai tikai apmierinātu savus debīlos kompleksus, jo šī nekad nebija klāt savu 2u bērnu dzīvē... tas nekas, tā maita tāpat neko neprot un amn šā vai tā vēl nācās savu mazo braču audzināt kā mazgadīgam Tēvam/Mātei... vai tā nav sadirsta bērnība? bieži esmu gribējis nogalināt to maitu ka šī iznīcināja labu ģimeni, tas nekas ka pusģimeni, bez mātes... kā ienīstu to kuci... tagad manam sencim ir jauna ģimene un viņš ir ideālāks tēvs viņai par jebko citu, bet es vēl jūtu šīs debīlās vecmuteres iedarbību uz manu dzīvi... kā ienīstu!
un vēl pasakiet ka sievasmātes nav maitas?!? ir un kā vēl!
viņas vienmēr unv isur būs kuces ar retiem izņēmumiem un visi vīri gribēs viņas nogalināt, tā nu tas ir, sievasmātes ir nolādētas kuces! kuras domā ka kā vienmēr zina kā ir labāk, bet reāli ne sūda nezin! Grrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr!