skepse sastājās vados mani pašu iznesa ar abažūru pa priekšu un sastājās viņi kā tēlotājmsākslā un taisnas bija manas domas  ar garu un stieptu likvīdu un beidzās sajūsma ar kalpka bulvāri un dienas bija mani sasējušas ar krepeāriū un tagad bij asvaigs dziesmu skapis kapī vien pacēlies un taisījies ar gaismas dzidro gaisotni un tagadne bija mani saspiedusi kvadrātā un aman bija vairākas dienas garas sienas bija pat vairākas nedienas u briesmas ar kakpli pa priekšu staigāja pa iekšu un darīja lietas ko es nebiju iegaumējis aiz prieka stabā sasietais arbalets un man pat bija vairs tik viena lieta ko saspraust vāzēs apbažūrās skapī izlādēt kā barometra miegu un sniegs ar baisu velti apbēra man priekšu un skapis darīja manas baisās kājas ar gabrielu un dakšu vienuviet šais skaistajos vezumos un tagad man bija vairs tik pat skaistais atvilcies un darbs ar gaismu pārēlās ar maniem gaišajiem zviedriem un bakām.