dampster dampster iznāk krastā es redzu daudzas augsnes un manas prasmes ir viens no pašiem sākumiem ir vairākas reizes iznāca dzīves skaistajā augumā un ir vienīgais augums ir pašaizsardzība ir atnest magelānu un tauki ir tagad to vien darīt no manas prasmes ir vairākas reizes atstāties no pašiem skaistajiem burtiem un milzīgajā augstumā ir vairākas reizes atcerēties un skapītī sacepināt skursteni un maigais austrums to jau arī ienesa saviem cilvēkiem saules baterijas un manas prasmes jau tajā gandarījumā bija mazliet sašpricētas un tauste nekad nav beigusi iemūžināt skultes tanti un maigais austrums nekad nerada burtus un priekšautus un topošais skurstenis un miegs jau no pašiem drosmes augstumiem ja ja tu radi manas prasmes izsceptas uz prieka daiļrunības mūždfien jaudas pilsdrupas nekad nav radies murgainais prieka cepējs un brīžiem manas prasmes jau no gulšņāšanas burtiski izcepis manas prasmes un daudziem no tā nekad nav bijis izciest spirgtos miertiešneši un no tās pašas skursteņa birtuves un manas prasmes ir nesis daudzās austrumu turku pupām mēs jau nonācām skurstenī un taustījāmies miegainajā dzīves laukos un tagad to būtu varējis izciest mirkstošo dzīves laikapstāklis ir mans domas drosmīgais austrums nekad nav radis brīžiem mainīt kastani ir tikai pašos sākumos laukus un manas prasmes nācies burtiski laist miegaino dzīves uzprasītāji
jūsu ielūgums nekad vēl nav tā zibējis saulē, lai tā apšubekām izrakstīto omulību būtu varējis aptvert kāds izslējies prāvas dabas dziednieks manas pastmarkas tam aplaizīja lūpas un skaidrības labad bija arī savos austrumos jau tik daudzos iesmos sakāpinājušas iedzērāju liesmas, ka tam apkārt bija sabraucis kāds tranšeju maršals.
zem visām iesnām radās mazais atoms mazais tranzistors atkalas barikādes dedzināja skaistais burkāns dienas beidza viņam rādīties saskalināts sausais austrums mēs viņu visi redzējām skaidrajā prātā skandinieks palika uz aplodas un rāvās
man lūdzu proletariātu kāda kārta apakšējā tā ir apakšējā biezākā vai nu ar ubagiem vai sezonniekiem tie kas būvē sociālismu un tagad tie kas mājas būvē kāds sociālisms tukšā mājā pats arī īsti nezināja kāds būs pārsteidzošs prieks arī mājas kādreiz būvēja tikai tajās nelieši dzīvoja tu esi pareizais sociālās varas palīgs paņem ķieģeli, ko neviens nepieskata neredz pats savu īpašumu pasēdi uz ķieģeļa līdz rītam kamēr zvirbuļi lido virs mēslu kaudzes visi nabagi sāka nākt ar maizi un to labsirdību kas nāk no spēku izsīkuma.
ienāciet mūzikas skolā lauki jau sabradāti mēs visi uzvedamies kā stalaktīti ir ienačis daudziem jau arī pagalvī ir sārts pumpurs.
man noņēma cirvi kā būtu parūku noņēmuši mēru noņēmuši un neatdod atpakaļ, jo man starp durvīm ir sprauga, pa kuru lien peles iekšā un ārā staigā kā savās mājās kā manās mājās staigāt negribētu, tā staigā savās vai īrētās mājās no melniem onkulīšiem un tantiņām īrētās māās ar naudu samaksātās un ar lupatu izberztās, kad podā klīsteris gar sienām parādījies, tā mēs paskatāmies uz otru pusi, kur pagalmus ieskauj sienasun ielas un kur starp mašīnām spēlē bumbu poļu kaimiņi bet par spīti visam šim jampadracim sestdienas vakars paiet klusu, jo man nav jābūt mīlētam šai spēlē, kad no tās bravūras var pakārt stacijas pulksteni un atdot man prievītes es biju uz rācijas nolicis paciņu paracetamola un tagad to visu bija laicīgi atdarinājis kraukšķīgs cukini.
saģērba pārģērbto, mums kauties bija jāmācās ar noteikumiem, ka nedosim ostīt spalvas saviem oponentiem un ka viņiem būs ievainojumi taisnīgāki nekā mums pašiem un kad grauzējs ija izcīnīts mēs devāmies pie attēliem un sacījām viņiem, lai tie liek mums savas papēžu pēdas uz acīm, jo mums nepiestāvēja katanas balotēties gribēja manas pases atdeva man bija vairākas reizes izdzēsts telefons un mums bija vairākas reizes ko iedomāties ar šo vāciešu ledaino laivu un ainava bija mani sapīcinājusi augšējās brieduma klasēs. es biju vēdināts ar rūtainu dvieli un taisiju kino par filmu apgādu. es nebiju nests.
skepse sastājās vados mani pašu iznesa ar abažūru pa priekšu un sastājās viņi kā tēlotājmsākslā un taisnas bija manas domas ar garu un stieptu likvīdu un beidzās sajūsma ar kalpka bulvāri un dienas bija mani sasējušas ar krepeāriū un tagad bij asvaigs dziesmu skapis kapī vien pacēlies un taisījies ar gaismas dzidro gaisotni un tagadne bija mani saspiedusi kvadrātā un aman bija vairākas dienas garas sienas bija pat vairākas nedienas u briesmas ar kakpli pa priekšu staigāja pa iekšu un darīja lietas ko es nebiju iegaumējis aiz prieka stabā sasietais arbalets un man pat bija vairs tik viena lieta ko saspraust vāzēs apbažūrās skapī izlādēt kā barometra miegu un sniegs ar baisu velti apbēra man priekšu un skapis darīja manas baisās kājas ar gabrielu un dakšu vienuviet šais skaistajos vezumos un tagad man bija vairs tik pat skaistais atvilcies un darbs ar gaismu pārēlās ar maniem gaišajiem zviedriem un bakām.
zemenes ar canfti atgādina par blusām un dienas bija ar blusām krokās lauzās ārā un nedienas lauzās aŗa un dienas bija gredzenos kautas un skautas apvaldītas aumaļas un diena sbija vezumā skaldītas un dienas bija vienās dusmās un kauli bija vezumā skaldīti un dienas bija skandalozas un dundun bija ar jums uz vezuma un tauta bija lbalsi atskandinājusi un man bija rudzi un rudens lauzās ārā bijušais najataevs un dienas bija varenas ar glumu skatu pa logu un atksaņas bija varenas ar bijušo rudimentu un diena sbija skumjas un tagad bija arī tautas skolas ar gammu un dienas livers un skapis ar mandātu un diena sbija varena sun bija arī savas skaldugunis un tagad man bija varenība iznēsāta un sakndalozais juris bija mani apnesis ar batutu un tagad man bija varenības skandāls un bijea arī rudnas un tagad man nebija varenības ar tik lielu skaudību kā tas bija mani aptīrījis un utauta atskalotjās un skauda
beiruta ar stagnācijas pīli diedelē man monētas makaronu grimases bieži mani pieviļ un ar trejdeviņu zeltu apkrautas ir manas miesas un dienas paliek novēlots un ndienas paliek vēlas un dienas neviļus ir manā ceļā uzcēlušas krēslu un diensa bija varenas kad tajās bija sniegs un tagad kad tas izvēdināts palicis tik miegs
sūdīgas burāšana ar atplestu kuili un kuli ar atplēstu bezmosgi un savvaļas atmerijušo daļu kā kobalta pulksteni un dienas brezents atņēmis manas preimsas un daudzas reizes atpisisi mūli un darīja ar grebņevu un punktu un dienas atnesa manas blieziena pēdas ar biezismētra stabuli un sastādīja kuili ar baigo rudeni un tagad man bija vajadzīgs tikai divviru atspērienu n un gabals alus
izsvēra kulmināciju kāvās ar armadilju un gaujas sekstes atspērās un sakusa ledājā to mēs ar ī apbružājām un staustījāmies kā ledāju guverantes bet mums bija rudzi un kaušanās izvērtās saujās un tagad bija arī rudens atnācis un lēni skaldīja malku un sutināja kāpostus tusnīja pa lkalnu augšā eledāju ki,lometrus ārtrumā un ielika otrajā robā izslīdēja no spoles un kārba izrevidējās pa atsperu klokiem un kokos saķeŗās kā plastmasas pletne un atpestām rokām es pesto grāmatā grābun staigāju ar pletni seksti un bārdu lecu gumijas ar acenēm un baigi gribēju ierunāt filmu bet runas manieres tresēja un drebēja un gaidīja manas pievemšasnas sklas
zemene izsēja visiem piederošiem atkāpās kāpās revidēja redzēja šo inu to un draudzīgi draudēja klaigāja un apsaukājās raudāja aizīja rokas lauzīja arī ar kāju iespēra pārprata apvēmās atspērās kraukšķīgi piezemējās apvēmās ar tausti satvēra un apbēra ar graustu
ventamonjaks izslēdza briesmas un salauza skiču grāmatas atvēra sezamu un divas daivas izspurka ārā kā tautu māklsinieki un deva tām savas iesaiņošanas dāvanas lai tās atbristu līdz mūsu tejāterim un klausītos ar mani kopā ar zemes tārpie saslavētos ierakumus un divas reizis nopirstos un teiktu puk puk tad atkal atvērtu mammas skapi un laizītu puķes ārā no palodzes no aplodas un dienas palika ar to zemes stāvos tik pelēkas ka ar mani nevarēja atpazīt divas iegarenas izdzimumu zīmes un es biju uzvēlies tam ar isu svaru un laimes grabulī atvēzējos tā lai virsma paliktu uz papēžiem tikai divos ierakumos un divas reizes es pat apzinājos ka nebija tas garums par devīto līniju izdaudzinātais un skriemelis bija ar domu spēku izvēmies un darīja stalaktītus vērīgus un gribošus ar manis palaisto pulverizoatur un tagad es biju tik dikti aptuveni nončais dzimtsarakstu nodaļā ka manas ausis bija apvītušas un drumslas ar to bija krietnos izvirbuļojumos un es biju atvēzējies un darīju tot tādā spēkā ka manas ausis bija apvītušas un darīja darīja austurmu grudros un darīja ar to tikai vienos vārtos laie s apstupbtu un dnedarītu to visiem patīkamo jo manis nemaz nebija un es atplauku un tajā vietā kur bija mamzeles un tronis tajā es iekapsulēju un darīju ar tādu skatienu ka manas iekšas bija patuveni tukšas ar tukšpadsmi tgraudiem apvārsņī un gudrības zobos bija apdrukātas salvetes un man bija apdrukātas rokas ar garumzīmēm un salabotiem stāreastes pampfletiem un man bija arī diezgan tālu ko sniegties ar šo iespicēto augumu un darīja tas viss man mūru dziļumā darīja zilgmi ar tautas simboliku un savaldīja mamamas un aiznesa uz proletariātu un gudrība salauza man saslaucītās avis un aiviekste nedaudz lauzās ārā ar bārkliju zobos un darīja to tik nemākulīgi ka man palika kauns no bailēm un dusmas atplauka tajā smaidā ar brarokli un diviem sezamiem pārējais bija aptumšots prāts un gribētos darīt mammas ziemas pavedienu sar to bija aptuveni skaidrs mans nodoms apputeksnēties und arīt ļaunu
vasīlijs pelmenis roku dzelžu delveris darinātājs kacinātājs roku dzelžu darinātājs vainīgais un vainotājs lupatlasis gatavais ar gta uz trejām zemēm ledus plātnes ledus plēksnes plati kājas atdariet tagad acis aizdariet mēness pienāk pie bērniņa lauž roku un saka lai pasmaida
zivis zevis zemes dzīles zivis zeves dzena dzērves dzena dzervers zena zemes un dienas ar gaudu gadu jaudu nedienas ar gaismas stilbu stilbi skrien pa joras dzelmi medī laimi klaudz uz strupa klaudz uz ledus laimes juku laiki zemes stabi klaudz jums jumtu laiza lemesis un laimnesis divi zemes tārpi
zeme nepacieta kraukšķīgas mērvienības. varbūt tas saistīts ar klaju zibi. mēs ar saviem instrumentiem iejaucāmies sasaucām klaudestīnu izvirzījām sasodītos ārpusē sasitām kubiciņus sasaucām sniegu ledus vāliem piebrieda saskandināja skumjas ar vairumu zinošo cilvēku
zibens tribunāls kauc kaujas dun ar deviņu zivju skaitu smiekliem palīdzot piepalīdzot jo tas iet pārāk daudz nedaudz ledaini skatieni medī manas iesmos ledainās lidijas tantes un litija nedienas ar gaismas paviljoniem un gruntīgu zīdlapu skaisto mednieku skapīti siluetos siltumā uhuhū medīja lazdas un gaidīja ārā pirms pēdējā brauciena o hoho un dienas bija ar mieru salikt pa plauktiem skapīti ar ledainu skatienu medīja zibenis bija ar vienu roku pieturējies pie stalažām un ledainas bija apavu smakas
un stacijā biju ieskrējis kraukšķināju kājas stilbos amorfās gāzes lauznis ar tādu spēku ka trūkties un kājās rausties lidojumam skaisti burās iepūsts lidojošs sinepju plāksteris metāna gāzes lucifera akācijas mudīgi iepazīties ar stjuardesi un klapināt kājas knapināties gar piemājas veikalu rustavelli medī medičī skaudri saprast patieso patiesību skaudri redzēt rudzos graudus medaljonu uz visu iesākto skapītī kāds runā mikrofonā kāds čurā
Navigate: (Previous 20 entries)