gamaša gam geim uz stera ar ledāju kājām ledāju sasuļām mēness beidza klausīties meitas ar rāvējslēdzējiem piebrida tiešām visai iespaidīgi un lagūna lakoniski lokainiem matiem lakotiem matiem nāģenes saģērbtas tik dikti, ka nevar nospiedumus atvērt tik stipri ir korķū viļķi bet konservi vispār ir mēmi un kad es saku tu atsaucies mēness laužas uz staraju rigu un līgums ir lauzts un laužas līgumi uz staroju rīgu un lielākais vairums mūsu vedēju bija ar jūsu kliks glukoze laikam atsaucas, bet tes nevaru saprast, to no mums nevarēja atveldzēt un es arī stāvēju skaitīju
disko skavendžers izkāpa krastā pārklāties ar zemes tārpiņš tāds rusificēts mēness klaigā uz mūsu mēness tādas ielas saceltas ka varat pat aiziet taisni venērā mūzikas pavadībā un ar roku pārceltu pār klepus iztukšoto salēju māri kārklinu botulīnu un mēs ar rudzu deju senatni bijām uz jums iztaisījušies kā savādnieki metām ar dzelkšņiem un brīdinājām savus iekārotājus par ziemeļniekiem par skrundas sastatņiem par metamo kauliņu senatnīgo ziepnieciskumu un suntaži atkliboja tieši tai vietā, kur ar strupiem skaustiem mētājās ripiņas ar medaļām mētājās ripo ripo uzburno
no zemes atrāvās un saprata sodu saņēmušais bija atkārtojis pieļauto kļūdu nobruģēsim viņam dzelzceļu un ceļgalus un mēs ar jums vēl tiksimies sodāmais un jūs godātais jums paldies par tirdzniecības sēdi un bija jau arī laiks lai mēs neatņemtu jūsu sveicienu un nelāgā balsī nepārietu uzbrūkošā tonī, jo viss no mūsu verandas atkarenajiem griestiem piebiedrotais un mēs jau arī sējām jūsu sālstabus un mēs jau arī bijām tie, kas jūs uzaicināja un jūs sēdējāt tiklīdz apsēdāties un mēs bijām savā ziņā baigi norūpējušies
uz besiem man uzdāvināja korejiešu salvetīti un man bija jācīnās ar piepūšamo banānu, kamēr tiku nogāzts gar zemi un sabradāts aumaļām vien man virsū gāzās nelūgtais un dienas pārtapa par aullēkšiem tik pat nopietnā verandā kā mani būtu ieslodzījuši cirksnī
bet zeme sasmēlās pelnus un rīstīdamās skraidīja starp stabiem, kamēr viņu kāds nofotografēja tumsā ar zibspuldzi un viņa sastingu kā auns uz pāris gadsimtiem kuru laikā mums bija dots laiks saprast un apjaust un tad arī roboti sāka krist no debesīm un viņiem pār seju lija krāsa, ka tie vairs ne lāgā redzēja ne dzirdēja tik dikti viņu sensori bija apvainojušies un cilvēka prātu un spējām ka vienā rokā tie turēja lāpu bet ar otru mina pedāļus tādā velnišķīgā ātrumā ka mūsu darba ražīgums sāka šķist kā bērnu spēle salīdzinājumā ar tiem pastkaršu plašumiem, kas pie abiem sāniem piestiprināti pletās arvien garāki un līdumos sakustējās pamesti bērni ar rociņām plivinājās bet no kosmosa viņus nevarēja redzēt tādēļ inteliģentās bumbas ko vadīja kāds dispičeris vārdā american history x paņēma mūs aiz roka sun veda ārā pa logu tikai mēs negājām pretojāmies līdz izsauca pretoriešus un mūsu dispičers bija apjucis lika mums nodot mājasdarbus bet pats aizgāja šņukstēt aiz skapja kur atradās citu klašu burtnīcas un tintnīca tā pati pulverizatora iemiesotā un katalizatoru sagūstītā ar kuru mēs rokās sadevušies izsvilpām direktoru kailsalā lasīt mellenes tomātu mērcei
ama skārd medaljons meda grbtos sņmt godbjg atvad med dtad dos med saņm drusk pa klib said
un sttraps kuldgs nedod dienu padienu sniegzi un meta sniegs uzmeti dujdndgdebess nodeg debes nodeg srkauj drbn d drieviņšz drikns bikšdbns
tas tiešām nenotiek. un izbeidz domāt domas, kad vajag patiesībā nedomāt domas, bet domāt ražotni augšā, lai ir savējie nevis svešādie
gvarcs ielēja nabā gvarcu nebija redzēts tāds lērums lēmumu vienās rokās koncentrētu pa taisno zarnās laida iekšā un tur veidojās dīvainas semenes mēs lauzām līgumu ar jūsu ceļojumu aģ. un laivas laidās dziļi iekšā mūsu musaros un tur lavierēja, kamēr mēs devāmies tālu kosmiskajā izmisumā un izsamisuši nesām no mājām ārā priekšmetus, lai no tiem atbrīvotos brīvā tirgus sabiedrībā
no visiem ierastajiem mēs apstājāmies un raudzījāmies kā krājas putekšņi uz jūsu augšlūpas kungs un viens no maniem iesmiem bija izsmējīgs un gribēja novadīt mūsdienas taisnā ceļā pa pievedceļu kas ar piena kannām apstādināts būtu varējis mums uzbrukt no muguras bet visiem iegurņiem bija palicis tikai tik piena lai apslacītu lūpas ar kaktu gumijām un mutes ermoņikās mērcēdami atavismus un gavilējot par visiem ierastajiem skumjajiem akmeņiem nonākušajiem šajās adresātu kalambūrās es biju uz vienu roku ar rokenrolu un vēlējos jums piedot savu apstulbumu
Navigate: (Next 20 entries)