ventamonjaks izslēdza briesmas un salauza skiču grāmatas atvēra sezamu un divas daivas izspurka ārā kā tautu māklsinieki un deva tām savas iesaiņošanas dāvanas lai tās atbristu līdz mūsu tejāterim un klausītos ar mani kopā ar zemes tārpie saslavētos ierakumus un divas reizis nopirstos un teiktu puk puk tad atkal atvērtu mammas skapi un laizītu puķes ārā no palodzes no aplodas un dienas palika ar to zemes stāvos tik pelēkas ka ar mani nevarēja atpazīt divas iegarenas izdzimumu zīmes un es biju uzvēlies tam ar isu svaru un laimes grabulī atvēzējos tā lai virsma paliktu uz papēžiem tikai divos ierakumos un divas reizes es pat apzinājos ka nebija tas garums par devīto līniju izdaudzinātais un skriemelis bija ar domu spēku izvēmies un darīja stalaktītus vērīgus un gribošus ar manis palaisto pulverizoatur un tagad es biju tik dikti aptuveni nončais dzimtsarakstu nodaļā ka manas ausis bija apvītušas un drumslas ar to bija krietnos izvirbuļojumos un es biju atvēzējies un darīju tot tādā spēkā ka manas ausis bija apvītušas un darīja darīja austurmu grudros un darīja ar to tikai vienos vārtos laie s apstupbtu un dnedarītu to visiem patīkamo jo manis nemaz nebija un es atplauku un tajā vietā kur bija mamzeles un tronis tajā es iekapsulēju un darīju ar tādu skatienu ka manas iekšas bija patuveni tukšas ar tukšpadsmi tgraudiem apvārsņī un gudrības zobos bija apdrukātas salvetes un man bija apdrukātas rokas ar garumzīmēm un salabotiem stāreastes pampfletiem un man bija arī diezgan tālu ko sniegties ar šo iespicēto augumu un darīja tas viss man mūru dziļumā darīja zilgmi ar tautas simboliku un savaldīja mamamas un aiznesa uz proletariātu un gudrība salauza man saslaucītās avis un aiviekste nedaudz lauzās ārā ar bārkliju zobos un darīja to tik nemākulīgi ka man palika kauns no bailēm un dusmas atplauka tajā smaidā ar brarokli un diviem sezamiem pārējais bija aptumšots prāts un gribētos darīt mammas ziemas pavedienu sar to bija aptuveni skaidrs mans nodoms apputeksnēties und arīt ļaunu