Hmmm. Man par to visu savs viedoklis.

Mašīnas, mājas un sievietes lēnām un nenovēršami atņem gadus no dzīves.
Taču enciklets dzīvei piešķir garšu. Vēl vienu minūti jaunības.

Man tā būšana vairāk grozās ap encikleta dizainu.
Kādam citam griež ātrums.
Vēl kāds cits laiž siekalas par Rossi, Kapirossi un Bjadži.

Ap priedi var aptīties gan ar moci, gan ar četrriteņu dranduļetu.
Vajag tikai ieskrieties, cik smadzeņpoda dullums un vāģa motors var pavilkt.

Ar skribentiem ir tāpat kā ar kukaiņiem - tūkstošiem sugu un paveidu.
Ar motociklistiem tāpat - cik cilvēku, tik variantu.

Par tukšu gaisa maisīšanu - viedokļraksu cepējiem aumež iraid skunste sviest akmeni skudrupūznī.

Ingu Papardi es pazīstu jau daudzus gadus.
Izlasīju publikāciju.
Nav jau tik traki.
Protams, Racoon sirsniņa asiņo, lasot šādus zaimus.
Taču Inga jau daudzus gadus atķeksē blociņā visa veida invalīdus, respektīvi - tos gaļas gabalus, kuri izdzīvo pēc negadījumiem.

Dieva nav.