Man ir jauns nīstamais objekts – mobilā telefona modinātāja zvans. Katru rītu šitais nodevīgais pi pi pī pīī pīīīī, pi pi pīīīīīī ielaužas manā sapņu pasaulē un iztrūcina no siltās migas. Tas man atgādina šahtjoru maiņas zvanu, kad jākāpj liftā, jānolaižas šahtā un jāķeras pie virpas.

Vienkārši pretīgi. Gribu gurķoties pludmalē nevis sēdēt piebezdētā kantorī.

Apskaužu šitos, bļin, tirdzniecības veicinātājus, merčendaizerus un sazin kā vēl viņus tur sauc. Vīlē savā, ar bondulle marķētajā astrā pa pilsētu, esi pats ar savām domām, radio, un paša sastādītu maršrutu, kur apskrien savus lielveikalus, nokārto papīrus vēl līdz pl 12iem un stāsti vadībai ka tev vēl tur oij bļā kur tik vēl nav jāskrien, a patiesībā ar zaķi vārties upmalā. Besī.