par būtisko
Man patika
stāsts par cīņu, cīņu ar zaļo pūķi, ar vējdzirnavām. Jā, tā viš i, pēc cīņas, šodien respektīvi, esmu sapratis īsteno budista filozofiju. Šodien nav būtisks gala rezultāts, šodien ir rimts process, ko pavada viedas domas. Esmu nonācis saskaņā ar sevi un dabu, ar savām domām un jūtām, šodien viss ir mazsvarīgs, nav nekā tāda kas mani varētu izsist no līdzsvara. Visnotaļ patīkamo dvēselisko harmoniju nodrošina tikko ofismājas kafetērijā ieplēstie simts grami, pilnīga vienaldzība pret priekšnieka meiliem, kuri visi kā viens beidzas ar izsaukuma zīmi, šodien ir tā diena, kad laicīgās problēmas atkāpjas otrajā plānā, kad atgāzies savā beņķītī veros griestos it kā mēģinādams tur saskatīt griestu gleznojumu, bet neko vairāk par sauleszaķīšiem saskatīt nevaru. Bet kas gan var būt jaukāks par sauleszaķīti brīdī, kad esi atradis sevi.
Šodien esmu rāms kā teļš, mani nevajā uzvarētāja ambīcijas, es sekoju Dao, savam dzīves ceļam, kurš ir saskaņā ar dabu un sevi un izslēdz neveselīgās konkurences sajūtas, kuras grauj un saēd mūsu dvēseles no iekšpuses.
Esmu mierīgs, jo pagaldē man ir viens tērvetes sencītis...