Par cibiešiem
Kā jau iepriekš tiku vāvuļojis, Cibiņš ieaugot “dienasgrāmatā” sāk izjust dažādas sajūtu gammas attiecībā pret citiem cibiņiem, par pamatu tam ņemot katra konkrētā cibiņa pukstus. Šķiet, ka arī mani puksti kādu nav atstājuši vienaldzīgu, un tas nabags tagad vārās emociju liesmās.
Spēja aizkustināt sniedz zināmu gandarījumu.
Tas labi.

Dārgais draugs maska.

Atbildot uz Jūsu emocijām bagātajiem pukstiem, vēlētos piebilst, ka manu 12. marta ierakstu esat pārpratis, nepareizi izprotot apzīmējuma “neatkarīgie” definējumu. Tajā pašā laikā nenosodu Jūs par pārsteidzīgo nomelnojošo pukstu publicēšanu savā žurnālā/dienasgrāmatā, kas ir tikai un vienīgi Jūsu īpašums un man nav tiesību ierobežot Jūsu vārdu brīvību.
Ja tomēr es kļūdos, un Jūs esat pareizi novērtējis manus izteikumus par jēdzienu “neatkarīgie”, tad vēlētos atvainoties, ja tas jebkādā veidā Jūs ir aizskāris, bet savu nostāju es mainīt netaisos, jo mans žurnāls/dienasgrāmata ir mans īpašums, kur neviens nevar ierobežot manu vārda brīvību.

Patiesā cieņā
cibiņš racoon

Kas attiecas uz manu sirdsdraugu tarantulz vēlos pateikties viņam, par saturīgā žurnāla veidošanu, kas man ir palīdzējis izglītoties un garīgi bagātināties visu šo laiku, jo reti kad žurnālā var sameklēt kādu gudru pukstu. Un ikreiz, redzot ko jaunu tarantulz žurnālā, mani pārņem priecīgs satraukums par iespēju lasīt ko jaunu, izsmalcinātu un gudru.

Paldies Tev.