Dauzdviet atbilstīgi, tomēr modeļi nav tik vienādi. Cits ienāk ar domu, ka nerakstīs še neko intīmu, tikai tekstus ar kaut kādu reālu vai iedomātu literāru vērtību, vērojumus, vispārējas atziņas un tā tālāk. Bet Ciba ir "ievilcējs"(K. Vanags), un cibiņa ierakst, iespaidojoties no citiem kā arī sajūtot rezonansi un atbalstu, kļūst arvien personīgāki, intīmāki un atklātāki. Līdz brīdim, kad, izgājis visus Tevis aprakstītos attiecību veidošanas modeļus ar citiem - būtībā anonīmiem - cibiņiem, viņš virkni no tiem iepazīst dzīvē, dies pasarg, pat sadraudzējas, izveido reālu "biedru grupu" kopējai atpūtai, tā sacīt, un tad ar intimitāti un atklātību atkal kļūst visai sarēzģīti, jo nu jau "visi" zina, ap ko lieta grozās, un uz laiku cibiņš gluži vai zaudē rakstītspēju, līdz pamazām atrod kādu veidu, kā balansēt uz "intīmās dienasgrāmatas"/publicistikas robežas. Te nu tad nākas ņemt talkā slavenā Ēzopa valoda (nejaukt ar esperanto).
Un ir vēl daudzi citi dažādi modeļi. Tikai nav laika tos apcerēt un arī diezinko negribas:)