zin kā bij. Mazais (nevis vīrs, bet pavisam mazais) kaitējās stundas laikā ar klasesbiedru. Klasesbiedrs - stoneface. Mazais - pavisma mazais, jau smaitātais, turpina kaitēties, kaitēties - nu tur bakstīt, durstīt un visādi citādi izdarīties, līdz protams. Pienāk starpbrīdis un tiek sodīts. Nu tur pagrūda, iesita, nu kā skolā gadās. Atskrēja tētis kārtot lietas. Un lietas viņš, TĒTIS, kārtoja ar astoņgadīgu varmāku pie skolas stūra, tam piedraudot. WIN. Mēsla zīmogs ar garantiju. Pēcāk pieprasīja lai klasē sēž policists. Tā kā to atteica, klasē sēdēja Baibuks un tikmēr mazais bija paraugbērns.

Dīvaini šķiet tas, ka viņi nebaidās saķert svešu bērnu, to purināt, a kad tā bērna vecāki iesaistās, uzspridžīt tiktāl ar tiesām, piesauk uzvārdus, ka mazais cilvēks labāk izvēlas mainīt skolu, nekā laist savējo vienā klasē ar TO.