Par dzīves dalīšanu nogriežņos, jeb mailstouni, kā tagad populāri teikt
Sāksim ar īsāko. Šāsdienas pieci, kur es kā muļkītis nosolīojos sagaidīt kaut kādu nebūt interesentu. Pēc pieciem, kad tie būs prom, sāksies cita dzīve, jauni uzdevumi, izaicinājumi. Viss būs savādāk piektdienā pēc pieciem. Tad ir garāki - sagaidīt kad notiksies tas, lai var darīt to, vai nedarīt, gadījumā ja TAS nenotiek. Un tad pavisam lieli , tādi, kad būs tā, tad turpmāk būs šitā. Un man tā ir vieglāk dzīvot, izvirzot šos atskaites punktus, šos uzdevumus un sagatavojot dažādus scenārijus situācijām - pēc tam. Tam gan laikam nav nekāda sakara ar dvēseles mieru, dzīvošanu saskaņā ar sevi un pakļaušanos dabiskajam lietu plūdumam. Laikam bez grafika dzīvot nemāku.