barvins (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barvins) rakstīja, |
Patiešām, "nav neviena, kas skaidri un gaiši pamācītu, kā izvilkt no sevis to, kas iekšā ir, bet ārā nenāk". Tas nav iespējams vienkārši. Protams, internetos ir pilns ar padomiem - ir grāmatas, kursi, metodes un sistēmas, bet padomi, kas nāk no dažādām vietām, mēdz būt pretrunīgi - kā budisti, kristieši un ateisti. Rakstīšana ir iespējama daudzos žanros un stilos, un rakstītājiem pašiem galvas ir iekārtotas stipri atšķirīgi - kas der vienam, tas neder citam.
Teiksim, daži veiksmīgi iemanās vispirms lielos vilcienos sastādīt plānu, ko rakstīt, un tad punktu pa punktam to izpildīt, tā, ka beigās atliek tikai pārlasīt un izlabot gramatikas kļūdas. Citi mēģina rakstīt pēc plāna, konstatē, ka jau pusceļā viņiem tas viss ir apnicis, un vispār gribas jau pateikt pavisam ko citu, nekā sākumā bija iecerēts, un tad viņi vienkārši raksta pēc kārtas visu, kas ienāk prātā, un pēc tam ir spiesti rezultātu trīsreiz pārrakstīt no jauna, īsināt un rediģēt, kamēr tas viss sāk izskatīties pēc cilvēka. Bet nu points tāds, ka visas metodes principā strādā, tikai katra ir piemērota citam cilvēkam.
Lai saprastu, kurā "skolā" tev iet, un kas no tā visa tev der, ir jāpamēģina - tā no malas neviens nepateiks, vai tev ir jāiet budistos, kristiešos, vai gramatika jāstudē. Un, ē, jāmēģina ir daudz un dikti, un jāsamierinās, ka viss, ko tu uzrakstīsi, būs sūds (diemžēl, lai būtu iespējams iemācīties darīt labāk, vispirms ir jāsaprot, ka tas, ko tu dari ir sūds).
Lai būtu kruts jebkurā jomā, vajag apmēram 10 gadus trenēties - nu, ne obligāti visu dienu to vien darīt, kā rakstīt, rediģēt un izmest, bet nu skaidrs, ka no klimperētāja par pianistu vienā dienā netop. (Tādēļ es nemācos rakstniecību vai daiļslidošanu - mans pamatdarbs un pamathobijs aizņem tik daudz laika, ka kaut ko citu var paspēt apgrābstīt tikai tādā iesācēja amatiera līmenī. Tas man, protams, netraucē internetu komentāros uzmesties par visa veida ekspertu jebkurā jomā:D)
Ja negribas nodarboties ar pašmācību, var aiziet uz šejieni pie dzīviem cilvēkiem:
http://www.rakstu.lv/prozas-meistardarb
(Izskatās, ka priekš epastiem un blogiem vairāk der tas, ko viņi pasniedz otrajā pusgadā.)
Teiksim, daži veiksmīgi iemanās vispirms lielos vilcienos sastādīt plānu, ko rakstīt, un tad punktu pa punktam to izpildīt, tā, ka beigās atliek tikai pārlasīt un izlabot gramatikas kļūdas. Citi mēģina rakstīt pēc plāna, konstatē, ka jau pusceļā viņiem tas viss ir apnicis, un vispār gribas jau pateikt pavisam ko citu, nekā sākumā bija iecerēts, un tad viņi vienkārši raksta pēc kārtas visu, kas ienāk prātā, un pēc tam ir spiesti rezultātu trīsreiz pārrakstīt no jauna, īsināt un rediģēt, kamēr tas viss sāk izskatīties pēc cilvēka. Bet nu points tāds, ka visas metodes principā strādā, tikai katra ir piemērota citam cilvēkam.
Lai saprastu, kurā "skolā" tev iet, un kas no tā visa tev der, ir jāpamēģina - tā no malas neviens nepateiks, vai tev ir jāiet budistos, kristiešos, vai gramatika jāstudē. Un, ē, jāmēģina ir daudz un dikti, un jāsamierinās, ka viss, ko tu uzrakstīsi, būs sūds (diemžēl, lai būtu iespējams iemācīties darīt labāk, vispirms ir jāsaprot, ka tas, ko tu dari ir sūds).
Lai būtu kruts jebkurā jomā, vajag apmēram 10 gadus trenēties - nu, ne obligāti visu dienu to vien darīt, kā rakstīt, rediģēt un izmest, bet nu skaidrs, ka no klimperētāja par pianistu vienā dienā netop. (Tādēļ es nemācos rakstniecību vai daiļslidošanu - mans pamatdarbs un pamathobijs aizņem tik daudz laika, ka kaut ko citu var paspēt apgrābstīt tikai tādā iesācēja amatiera līmenī. Tas man, protams, netraucē internetu komentāros uzmesties par visa veida ekspertu jebkurā jomā:D)
Ja negribas nodarboties ar pašmācību, var aiziet uz šejieni pie dzīviem cilvēkiem:
http://www.rakstu.lv/prozas-meistardarb
(Izskatās, ka priekš epastiem un blogiem vairāk der tas, ko viņi pasniedz otrajā pusgadā.)
Nopūsties:
