savā laikā mans skolas solabiedrs, kuram jau tajos sensenajos laikos patika kārtīgi paballēties un nākt uz skolu ar algōla dvingu uz lūpām, pēc kārtējās jestri pavadītās nakts iebrāzās starpbrīdī man klāt un teica, ka jamajam neesot sacerējuma gatava un vai es nevarētu iedot palasīt savējo - tā teikt iedvesmai. nepaiet ne nedēļa, kad visiem tiek izdoti darbi un ko es redzu - dārgais solabiedrs ir brutāli pabāzis manu darbu zem kopiera, aizsmērējis vārdu ar to balto smēri un pasniedzis kā savējo. un kur ir ir netaisnība, tu man jautāsi un kāpēc es šo visu rakstu? aber tāpēc, ka es, kuram vidējā atzīme bija krietni augsta, par savu darbu dabūju 9, aber jams par 1:1 manu darbu (tikai man tinte pildspalvai bija zila, bet viņš kopēja uz melnbaltā kopiera) pie tā paša skolotāja dabūja 6, jo viņa vidējā atzīme bija krietni zemāka. tādi tie pīrāgi par vārdu un reputāciju