Es teiktu, ja pārcērt apburto loku, var būt arī varianti. Varbūt utopiski spriežu.

Šobrīd kvalificētu darbinieku pat par naudu bieži vien nenopirksi, tāpēc nākas ņemt zaļus gurķus, un pašiem audzināt, kuri beigās tā pat pamet dzimto ligzdu, un tad sāc visu no sākuma.

Bet, ja būtu kur mācīties, būtu skaidrs ko mācīties, un arī skaidrs, ka pēc tam tu vienkārši ej un strādā, nevis pāris gadus par mazām naudiņām tevi vērtēs, pētīs audzinās, gan jau būs motivācija mācīties, ieguldīt, nevis skatīties uz mācību procesu - jaunība, meitenes, dzeršana kojās, zole lekcijās. Te gan ir risks, ka cilvēks ar nojēgu, bet bez naudas, nekur diži izsisties nevar. Un kas vēl traģiskāk, nav jau skaidrs, kurā punktā to rimbuli cirst. Ne jau nu pēkšņi ar parītdienu mums no skolām nāks speciālisti, un ne jau nu ar rītdienu visi būs gatavi maksāt adekvātas algas. Tas vairāk izklausītos pēc Dombrovska vienošanās ar uzņēmējiem necelt algas vai cenas.