beigu galā nopirku zamzungu, lai kā arī nelamājos par viņu manuāli (ibo beigās bez tā var iztikt). ltt bodē biju, maksāt extra$$$ negribēju, un beigās arī neatzvanīja par modeli, par kuru vaicāju.

izšķiroties starp starpību cēnerī un ērtībam, nopirku parastā bodē (nesen izlasīju, ka šis vārds ievazājies no zviedru mēles) kas piekrita ņemt atpakaļ 14 dienu laikā bez jebkāda pamatojuma no manas puses. pērkot īstā internetbodē, to arī var izdarīt, bet jādomā ka jābruņojas ar pacietību likumīgajam trahtungam (var jau saprast, viņiem tas atvērtais jaščiks pēc tam kādam ir jānotirgo).

ja garantijas periodā ir doma nest uz veikalu, kur iegādāts, teorētiski būtu jābūt vienalga, kādam tirgum tas ražots, ja vien sapas paša vēlmes ar teļļuka iespējām (vieglajā variantā - valodas, smagajā - uztv. standarts). kas vainas polijai domātam televizoram, ņemot vērā ka šiem ir iešūtas [austrum]eiropas valodas? nav jau šis jābaro ar fļakiem, pietiek ar to pašu 220V ko rij Baltijai domātie teļļuki.

extendēto garantiju (+3 gadi pēc ofic. 2 gadu beigām) gan nepirku, palasoties par teoriju ka elektronika ja nu mirst, tad sākumgalā. protams, bezsvina lodējumi u.c. blēdības pastāv, bet vai tad no visa pasargāsies, un tad jau būs labāki televizori.