tā garāmejot
Man gan šķiet, ka tas īpaši nav apspriešanas vērts: kārtējo reizi radošie grupējumi kašķējas par naudu - vienu grupējumu no siles grib atstumt cits, nu un viens otru vaino visos nāves grēkos. Tā taču ir ikdiena, tikai šoreiz sile tāda atpazīstamāka.

Par Žagaru man viedokļa nav, jo neko par viņu nezinu, tik vien kā redzējis mūvijā "Dubultnieks". Taču kā lajam man šķiet, ka tieši viņa stūrēšanas laikā (nezinu, vai pateicoties tai, vai vienkārši apstākļu sakritība) LNO no visu aizmirsta padomju kultūras finansējuma relikta (tipa Nacionālais teātris ar savām žurkām kornēlijām) pārtapa Ziemeļaustrumeiropā lielākajā un ievērojamākajā šāda tipa kultūras iestādē, kas atpazīstama visā Vecajā pasaulē un tiek respektēta. Bez tās dievzemīte tā arī paliktu kā fona ilustrācija kārtējam Borata skečam.
Par Žaneti arī nevaru neko teikt: tante konsekventi īsteno savas partijas politiku - atgriezties pie tautas saknēm, veicināt nacionālo kultūru utt. - aber opera latviešu nacionālajai kultūrai ir absolūti sveša, elitārs ievedums no Eiropas, tb no nacionāļu viedokļa pilnīgi nelietderīgs iestādījums, kuru jāpiecieš tikai tāpēc, ka citādi latviešus par bauriem uzskatīs, bet gribas jau būt smalkiem kā Tur.