Par vakaru
Es ar esmu monstrs, (saprat,tu, klukucis) bļa. Es tā mīlu savu kompāniju, ka joprojām virpoju, es tā mīlu sevi un savu beigto kuņģi, ka esmu pasūtījis picu. Es rullēju, es i monstrs.


Patiesībā, man gribas iedzert un nokniebties. Nokniebties vairāk. Mja, tā gan, ritīgi tā nodot, lai pēc tam rīkle izkaltusi kā tuksneša klaidoniem.