Tev kā mērķauditorijas plānošanas guru jau nu vajadzētu zināt, ka vispirms jāpalūko, cik tirgū (tb dievzemītē) iedzīvotāju, tad - cik no tiem runā valodā, kurā rakstnieks raksta, tad - cik no viņiem māk lasīt (tb nevis pazīst burtus, bet lasa grāmatas), un tad - cik lielai daļai no lasītpratējiem interesē tas žanrs, kuru rakstnieks piedāvā. Kad tas viss aplūkots (ieskaitot drukas izmaksas, izplatītāju un grāmatnīcu tīkla daļu, nodokļus, ienākumu no 1 ex), secini, ka "2 million ebooks sold" te rakstniekam neredzēt kā sivēnam apelsīnus, kaut viņš rakstītu kā sengrieķu dievs. Nevar tak salīdzināt tingeltangeļu ražotāju Ķīnā, kura klientu saraksts aptver 500 000 pašvaldību, ar tingeltangeļu ražotāju dievzemītē. ;) Tb rakstniecība, tāpat kā pārējās mākslas, ir jauks t.s. inteliģento bezdarbnieku hobijs - ar to sevi uzturēt īsti nevar, tāpēc bezdarbnieka pabalsts nepieciešams. Nu un lai neaizvainotu jūtīgo dvēseli, to pabalstu jānosauc kādā smalkākā vārdā, teiksim, "radošā stipendija". :)

P.S.
Savukārt neviens te nezina to pašu angļu mēli tik labi, lai rakstītu tajā patiesi labā līmenī (un aizdomas, ka arī tulki pa lielam neko vairāk kā preses relīzes pārtulkot nevarēs, tb valodu zina daudzi, bet tā "krāšņi", lai englenderu lasītājs tašķītos un prasītu vēl - nebūs gan.
Protams, ir uz ko tiekties.